Kā nebūt tik materiālistiskai?

ctn tāpēc es atsaucoties uz Patieso arī ieteicu Remarka grāmatu, tas stāsts liek sajust...

Pretī dodu sievišķo pusi - esmu mīloša un starojoša sieviete savam vīrietim, kura rūpējas par viņu. Nesaprotu, kas tur slikts?

Apziņa parasti rodas brīdī, kad Tava seja saskaras ar asfalta raupjo tekstūru, atstājot neizdzēšamas pēdas Tavā starojošajā, āboliņu sārtuma pielijušajā vaigā. Prasti sakot, brīdī, kad attiecības tiek pārtrauktas, un Tu nonāc pie apziņas, ka visa Tava dzīve, tās pamats ir bijis kāds, kurš nupat aizgājis. Vispirms ir jābūt mīlošai un starojošai sievietei pašai sev, kura vīrieti grib blakus, bet tai to nevajag.

Es visumā piekrītu Rhea pēdējam komentāram.
Cilvēki taču ir tik dažādi, un nav universālais vīrieša vai sievietes tips, kuru meklētu un kurš derētu visiem. Bet tām prasībām-spējai dot jābūt tomēr sabalansētiem un uzskatiem par vīrieša-sievietes lomu sabiedrībā ir jābūt +/- līdzīgiem, lai ilgtermiņā kaut kas izveidotos divu cilvēku starpā. Tas tā, manuprāt.
Ja vīrieša uzskati ir, ka džentlmeniskums - durvju atvēršana, smagumu nešana utml. - ir senilas nepamatoti augstas prasības no sievietes puses, tad viņš no šīs sievietes attiecīgi nevar gaidīt lēdijas uzvedību - viņa var iet blakus puiciskā gaitā, rokām kabatās, runāt skaļā balsī un mētāt rupjus jokus (tb - uzvesties līdzīgi vīrietim, tie vienkārši tādi primitīvi piemēri), un puisim nav tiesību to pārmest, jo abi taču vienlīdzīgi.
Līdzīgi arī ikdienā - ja sievietei ir uzskats, ka vīrietim ir viņa jānodrošina kā "mamuta nesējam" (es te nerunāju par randiņiem, bet sadzīvi), tad viņai kā sievietei tomēr būtu jāuzņemas "pavarda sargātājas" loma - jāgatavo ikdienā, jātīra māja utt. Tāpat arī vīrietis nevar gribēt vienlīdzīgi dalīt izdevumus ikdienā, tajā pašā laikā pieprasot katru vakaru siltas vakariņas. Agri vai vēlu tādas nesabalansētas attiecības sāk šūpoties.
Tāpat, protams, - sieviete, kura pelna labi, var iet uz randiņu un, ja viņa ir sakarīgs cilvēks, pieciest to ēdnīcas tipa kafūzi un to, ka nav naudas stāvvietai vai nav mašīnas, jābrauc pašai ar savu. Nu, vienreiz pacietīs. Un, ja randiņošana ir for fun, vai, piemēram, tikai seksam, tā jau var turpināt. Bet, ja ir doma par nopietnām attiecībām..ko tālāk? Viņa gribēs ceļot. Kādi varianti - ceļot vienai/neceļot/izmaksāt vīrietim? Viņa gribēs iet uz restorānu 2reiz nedēļā un uz teātri vismaz katru otro. Varianti - iet vienai/neiet/izmaksāt. Nu cik ilgi tā būs?..
Es arī nesatiktos ar vīrieti, kurš ir stipri finansiāli zemākā vai augstākā pozīcijā kā es. Ne es gribu visu laiku kādam izmaksāt, ne es gribu, lai man visu laiku izmaksā un vazā pa restorāniem (jo es nevaru pretī dot to mājsaimnieces lomas izpildījumu no savas puses). Mīlestība jau ir forši, bet vienmēr kaut kādā brīdī jāatgriežas realitātē.

Apziņa parasti rodas brīdī, kad Tava seja saskaras ar asfalta raupjo tekstūru, atstājot neizdzēšamas pēdas Tavā starojošajā, āboliņu sārtuma pielijušajā vaigā. Prasti sakot, brīdī, kad attiecības tiek pārtrauktas, un Tu nonāc pie apziņas, ka visa Tava dzīve, tās pamats ir bijis kāds, kurš nupat aizgājis. Vispirms ir jābūt mīlošai un starojošai sievietei pašai sev, kura vīrieti grib blakus, bet tai to nevajag.

mm, mans dzīves pamats nav mans vīrietis, nezinu, kas lika Tev tā domāt. Vispār esmu vienpate un laiku pavadu labprāt ar sevi, neesmu no tām, kuras ar šausmām vada katru atsķirtības minūti no sava vīrieša. Kā arī pati pelnu un sevi uzturu. Tāpēc nesaprotu, kur šāds priekštats :)

realitātē žurkai ir neaprakstāmi naivi cerēt uz baltu zirgu.

Atvaino, un kas tad noteiks kura ir zurka un kura ir princese? Ne jau otra sieviete, bet viirieshi. Es klasificeejos kaa zurka - peec tevis noraadiitajaam bildeem knapi uz 4 pavilkshu, neesmu karjeriste, augusi uz ielas, arii neesmu puukaina un miilja. Toties esmu vareejusi izveeleeties starp princhiem ar baltiem zirgiem. Vispaar nekad atskaitot skolas laika randinjus kino nav bijis taa, ka viirietis ierosinaatu aiziet uz noplukushu eestuvi vai noparkotu mashiinu taa, ka ir peec tam pusstunda jaachaapo. Nekad ekstras neesmu prasiijusi, bet vienmeer taas esmu dabuujusi. Taapeec man aarkaartiigi diivaini liekaas tas, ka otra sieviete aizraada citaam par to, ka prasiibas esot par augstu balstoties uz aareejo izskatu. Ja sieviete atrod kaadu, kursh vinjas prasiibas izpilda un veel jo vairaak, speej izveeleeties starp vairaakiem, tas noziimee ka vinjas prasiibas ir tieshi laikaa.

Krista vienkārši perfekti pateica!

++++so.so
Precīzi un patiesi.

Cik var ņemties?

Ja es gribu vīrieti, kas atver durvis, panes maisiņu un ved mājās pēc randiņa, es tādu arī meklēju. Un dzīvoju ar kaķi, kamēr neatrodu to, kas man der.
Būtu taču stulbi dzīvot kopā ar kādu, kas man itkā pienākas, jo tā teica kaut kāda Agnese internetā, un būt neapmierinātai ar savu dzīvi, jo gribu ko citu.

Metiet man ar akmeņiem, bet arī man ir svarīgi, lai vīrietis pelnītu vismaz tikpat, cik es. Man ir bijis tāds, kas pelna mazāk par mani. Agrāk vai velāk tas viņus sadzen kompleksos un mājās sākas elle.

Meitenes ar metariālistu uzskatiem. A Jums neliekas ,ka vīrietis Jūs savā veidā ir "nopircis"?
Un tiklīdz viņs varēs atļauties dārgāku/jaunāku rotaļlietu Jūs tiksiet nodotas otrreizējā tirgū.

Un ja mēs runājam par sievietes iekarošanu kā tādu. Tad vēsturiski paskatoties neviens no dižiem iekarotājiem neapstājās pie viena pilsētas. Iekaroja, padzīvoja tur un devās karagājienā uz nākamo.
Tas tā pārdomām!
+++
tieši tā,princeses:-P:-D

Cik var ņemties?

Ja es gribu vīrieti, kas atver durvis, panes maisiņu un ved mājās pēc randiņa, es tādu arī meklēju. Un dzīvoju ar kaķi, kamēr neatrodu to, kas man der.
Būtu taču stulbi dzīvot kopā ar kādu, kas man itkā pienākas, jo tā teica kaut kāda Agnese internetā, un būt neapmierinātai ar savu dzīvi, jo gribu ko citu.

Metiet man ar akmeņiem, bet arī man ir svarīgi, lai vīrietis pelnītu vismaz tikpat, cik es. Man ir bijis tāds, kas pelna mazāk par mani. Agrāk vai velāk tas viņus sadzen kompleksos un mājās sākas elle.

Kā punks uz "i".

krista21, slinkums tīt atpakaļ komentārus, bet šķiet, ka zem savām baļļu bildēm es arī pierakstīju, ka tas ir ļoti individuāli un es demonstrēju tīri pēc saviem uzskatiem, nevis, ka tas ir vispārpieņemti. Kādam patīk resns, kādam tievs utt. Pēc saviem novērojumiem saku to, ka viduvējības nekad nepiedzīvo happily ever after ar prinčiem. Ja tev ir bijis citādāk - fantastiski!

Alexxxa un meksikanka, mani nepārsteidz, ka jūs viena otrai piekrītat ;)

Alexxxa un meksikanka, mani nepārsteidz, ka jūs viena otrai piekrītat

Jo?

tādēļ, ka jūs līdzigi domājat/izsakaties?

tādēļ, ka jūs līdzigi domājat/izsakaties?

Vai tas ir slikti?

neizlasīju visu diskusiju, bet man ir kauns par tādām sievietēm kā agnese_m .
nē, es negribu apvainot, es mazliet dažās niansēs pat piekrītu, bet nu meitene lec no viena grāvja otrā. vai nu 'sievietes ir nenormālas materiālistes/princeses', vai 'mēs esam viens dzimums, varbūt meitenei pašai jābrauc pakaļ čalim' utt.
nu kas tas par sviestu? tādu viedokļu dēļ vien tie puiši uzstāda augstās prasības pret meitenēm.
tāds sava veida feminisms tikai ļoti ačgārnā šķautnē.
lasot kādas +/- 9 lapas bija sajūta, ka agnese tikai cenšas izcelties ar 'unikālo' viedokli citu vidū, lai justos ar kaut ko atšķirīga.
kompleksi? nemīli sevi? (retorisks jautājums) .

atkārtojos-niansēs dažās peikrītu pat tam viedoklis, bet nu nevajag jau runāt galējībās. neiedomājies, ka sieviete var vērtēt puisis (un otrādi) pēc dažādām darbībām, aks atspoguļo pašu raksturu? kas tev liek domāt, ka vienīgais, kā meitenes cenšas 'izpatikt' ir "lokas, apspīlēta kleita un augstpapēži" ? pašas pieredze? kur paliek intelektuālisms, meitenīt? :)

Es vakar lasīju Bellas Otero dzīvesstāstu. Un intensīvi domāju atbildes, kā viņa to panāca. Sēdēja līdzās karaļiem un kņaziem, žēlīgi pieņēma no tiem dārglietas un obligācijas, vīrieši, viņas atraidījuma dēļ, taisīja pašnāvības, bet patiesībā taču, būsim godīgi, viņa bija... prostitūta, un nemaz ne tik laba dejotāja. Kāda bija viņas vērtība, un kas tieši to radīja? Skaistums, gulta, intelekts?

Protams, mūža beigās viņa visu paspēlēja un nomira vientulībā un nabadzībā, tātad - kāda bija viņas dzīves jēga beigu beigās, aiz kā tas viss?

Teiksim, man ir paziņa, kas iziet tikai uz materiālo attiecībā uz vīriešiem un otra savukārt negaida absolūti neko, viņa var vakariņot arī tajā Alfā un pati aizkulties uz randiņu, kamēr pirmā uzvilks kurpes un gaidīs, lai atsūta taksi līdz durvīm. BET viņas abas ir vienlīdz nepiepildītas diemžēl. Svētdienas vakars ir vienāds, kaut gan otrā saka - būtu vismaz man tas rožu pušķis uz galda, pat ja tur nekas nesanāca.
Tā ka, principā vienas formulas nav, kā būt. Es tikai zinu, ka aizmirsti visus - kā vajadzētu būt, un esi - kā jūti.
Materiālais.. nu, tas ir pa virspusējo, vai pamatā tur nav vēlme pēc drošības, aizsardzības, rūpēm? Es ticu labajam cilvēkos, jā. Ka pamatā visam tomēr ir vēlme pēc mīlestibas.
Un sākumā, kad visa komunikācija ir tik trausla un neskaidra, tās taustāmās lietas šo to pastāsta par vīrieti. Vismaz vēlmi un centienus. Protams, neejot galējībās (runājot cosmo metaforās - helikopteros, kas tiks atstūtīti pakaļ).

tādēļ, ka jūs līdzigi domājat/izsakaties?

Vai tas ir slikti?

Ja pieņem, ka "labi" ir tikai tad, ja cilvēkam ir absolūti unikali un neatkārtojami uzskati, kurus no pirksta ir izzīdis viņs pats personīgi, nevis tos viņam ir iepotējusi trula sabiedrība, tad, ja - tas IR slikti.

PS atvainojos par garumzīmēm - to klaviatūru, kas negļučī, aplēju ar tēju :(

Miljons +++ Cataleya viedoklis!

Jūs laikam tiešām nezināt, kas ir gold digerisms :D :D :D Ja latvietīšu prasības par tādām uzskatāt :D Tiešām skaļi jāsmejas...

Ups ne tā diskusija, bet nu te ar tā pati tēma gandrīz vai

ja sievietei ir uzskats, ka vīrietim ir viņa jānodrošina kā "mamuta nesējam" (es te nerunāju par randiņiem, bet sadzīvi), tad viņai kā sievietei tomēr būtu jāuzņemas "pavarda sargātājas" loma - jāgatavo ikdienā, jātīra māja utt.

Ļoti labi pateikts. Diemžēl, lielai daļai otrā situācija paslīd garām - no vīriešiem ''mamutu'' pieprasīt teicas bez liekas mudināšanas, bet ēst taisīt un tīrīt...ai, nē, to gan negribas, tas arī jādara vīrietim, jo viņas jau neies piepūlēties un ''paverdzināties'' sēžot pie katliem. Arguments vienmēr - es esmu sieviete, mani jālutina, man nekas nav jādara.
Te pat vien, kad palasa diskusijas - 90% uzskata, ka vecim jābūt gandrīz vai miljonāram, jāstiepj rozes katru dienu, jāpērk dārgas dāvanas uz svētkiem un parastākas dāvanas ikdienā, bet diskusijās par ēst gatavošanu un tīrīšanu gan aktīvisms mazāks. Tur atklājas, ka ēst gatavot riebjas, vīrietim jāved uz restorāniem, un tīrīšana arī jādala uz pusēm utt.
Liela daļa vīrietim pieprasa garu sarakstu ar lietām, bet pašas nedara neko.