Izvēlējos iekopēt vienu rakstu tikai dēļ Cukurvāveres, jo cilvēks tomēr tic, kaut viss pārējais, liek domāt par pretējo.
Nekad iesaku meitenes, sievietes, par nesvarīgām lietām, kas Jums neko nemaina, savās emocijās, kur loģika reti labi strādā, nedariet, nejauki citiem!
Ielikšu vienu tekstu saistītu ar šo tēmu, lai būtu Jums par ko padomāt!
Jauniete gaidīja savu reisu lielā lidostā, bet tas kavējās un viņai nācās aizkavēties lidostā pāris stundas. Viņa izlēma nopirkt grāmatu, cepumus un vienkārši pakavēt laiku. Blakus viņai bija brīvs sols, kur stāvēja cepumi, bet nākošo solu bija aizņēmis vīrietis, kas lasīja žurnālu. Viņa paņēma cepumu, vīrietis arī! Tas nedaudz aizkaitināja viņu, bet izlēma neko neteikt un lasīja grāmatu tālāk. Tā katru reizi, kad viņa ņēma cepumu, vīrietis turpināja to pašu. Tas ļoti nokaitināja meiteni, bet rīkot skandālu pārpildītā lidostā viņa negribēja. Kad palika pāri pēdējais cepums viņa nodomāja:”Interesanti, ko gan viņš izdarīs?” Un itkā nolasīdams viņas domas, vīrietis paņēma pēdējo cepumu, salauza to uz pusēm un pasniedza viņai, pat nepaceldams acis.
Tas nu gan nebija vairāk paciešams. Viņa piecēlās, salasīja savas mantas un aizgāja. Pēc kāda brīža, kad viņa jau bija lidmašīnā, meklēdama savā somā brilles, meitene ieraudzīja cepumu paciņu…un atcerējās, ka nemaz nebija to izņēmusi. Cilvēks, kuru viņa uzskatīja par neadekvātu, dalījās ar saviem cepumiem, neizrādot nekādas negācijas, bet vienkārši labestības vadīts. Saprotot, ka savu vainu neizpirkt, viņa sajuta neaprakstāmu kaunu.
Pirms dusmoties…
Aizdomājieties…
Varbūt tieši JUMS NAV TAISNĪBA… :'-(