Kaut ko parādā ģimenei?

188

Reģ: 09.11.2014

Darba pēc esmu pa visu pasauli, mainu lokācijas 4x pa gadu un lielākoties esmu prom. Kādu periodu biju mājās pie ģimenes un te sākās brīnumi. Aizbraucu atkal, bet te man sāka visi mesties virsū - māsīcas, brālēni, vecvecāki mani kaunina, ka vecāki tik daudz darījuši manā labā, ka ieguldījuši tik daudz manā izglītībā un tā, tāpēc nepareizi izdarīju, ka atkal devos prom. Man ar ģimeni nav tās labākās attiecības un, godīgi runājot, labāk jūtos, kad starp mums ir attālums. Mīlu viņus, bet viņi mani nervozē, liek pārdzīvot un es jau tāpat esmu ļoti nervozs cilvēks, tāpēc labāk izvēlos mieru. Bet tas nosodījums ir nenormāls, tā kā visu ģimeni esmu nodevusi.
Kā lai tiek tam pāri? Tai vainas apziņai, ko visi rada.

02.02.2015 20:14 |

harmless_

2797

Reģ: 16.09.2013

Līdz riebumam pazīstama situācija, tikai es neesmu vienīgā ģimenē, kas ir ''nepateicīga un nenovērtē''.
Sarunas nepalīdz, esmu atmetusi ar roku, kad ir patiešām jau pārāk slikti, padalos ar pārējiem ''sliktajiem'' ģimenes locekļiem un dzīvoju tālāk.
Šeit pat īsti ieteikt nav ko.

02.02.2015 21:19 |

Līzabete

188

Reģ: 09.11.2014

Es tikai labprāt tiktu šim faktam pāri, ka es jau nemaz neesmu tik slikta, bet viņi jau zin visas podziņas, kuras spiest.

02.02.2015 21:43 |

hanna!

1821

Reģ: 13.02.2010

Tad neitralizē šīs podziņas un beidzot saņemies dzīvei!

02.02.2015 21:45 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

Viņi mani lieliski pazīst, tāpēc zina kur un kā uzspiest, lai mani ietekmētu. Un es īpaši pretoties nemāku.

kolīdz tu to apzinies, nepaliek vieglāk turēties pretim viņu viedoklim? man, piemēram, ģimene ir es un mani vecāki. omes, brālēni, māsīcas ir radi, ne ģimene, viņiem nav jāskaita mana nauda un nav jāmāca mani dzīvot.
kas tve tas par interesantu darbu? :) ieinteresēji

02.02.2015 21:48 |

Līzabete

188

Reģ: 09.11.2014

Bakstu un bīdu dažādus starptautiskus sadarbību projektus.
Nē, pilnīgi nemaz nepaliek vieglāk. Es tomēr mīlu savu ģimeni un es nevēlos nesaskaņas. Un tās drāmas ir neiedomājamas.

02.02.2015 21:53 |

A.2

478

Reģ: 12.06.2012

Man arī visu laiku liek justies vainīgai par lietām, ko man deva, bet, nu, c'mon, bērnus taisot it kā rēķinās ar izdevumiem.

02.02.2015 21:58 |

Ieva294

2337

Reģ: 14.07.2014

Nu nevar cilvēks visu dzīvi būt klāt vecākiem, tas arī nav normāli.
Cits jautājums, ka vecāki nevar bērnus palaist prom - bet tur vecākiem ir jāstrādā ar savu galvu, jāiet pie psihologiem, psihoterapeitiem izrunāties par savām bailēm, ka bērns prom no mājām un nu divatā jādzīvo - tas varētu būt briedējoši, ja nav būts divatā kopš jaunības.
Nebrauc gluži viņiem augumā, ka viņi nabassaitīti nespēj pārgriezt, bet, kad esi klāt, apskaties, izvērtē - varbūt tu esi vienīgais, kāpēc viņi kopā turās/turējās, kamēr tu augi ģimenē. Tas var būt par iemeslu viņu uzvedībai.
Bet arīt ad tev nav jāpārmet viņiem. Tad tev būs skaidrāks viss un neņemsi to personīgi. Vecāki tak nonstop projicē savas visas bažas uz bērniem.

02.02.2015 22:03 |

Ieva294

2337

Reģ: 14.07.2014

Bet tas tikai pirmais, kas iešāvās prātā.
Nu neticu, ka taviem vecākiem ir domas, ka tu esi viņiem parādā. Bet tas, ko saka māsīcas un brālēni (aka sveši, neiesaistīti cilvēki pēc būtības) lai paliek viņu ziņā. Viņi ir auguši savā ģimenē, tu savā, katram savādāk.

Man te ilgu laiku šuva kkādu "tu esi man parādā, ka es tev to un šito" lietu klāt. Ilgi mocījos vainas apziņā, līdz aptvēru, ka problēma ir nevis manī, bet tajā cilvēkā, kas grib par jebkuru pat sīkāko darbību atlīdzību. Bet tā jau gan vairs nav mana problēma - tā ir tā cilvēka problēma.

02.02.2015 22:08 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

bet kāda tad ir izvēle? sēdēt mājās nederēs, tomēr turpināsi ceļot un strādāt. tad atliek tikai uzklausīt un vai nu ņemt galvā, bojāt nervus vai tomēr nē.
vispār jau sapratu, ka citi radi cenšās tevi visur vainot, nevis tieši vecāki. tā varētu būt arī skaudība, ja nu viņiem neiet tik labi, dažiem vajag maz, lai uzburtu ainu par ko apskaustu - vecāki labi dzīvo LV, meitai labs darbs un iespēja izbraukāt visu pasauli..

katrā ziņā,

02.02.2015 22:13 |

Līzabete

188

Reģ: 09.11.2014

Vecākiem ir sava deva tajā visā, saka, ka varot jau atrast darbu tepat, ko tur pa pasauli blandīsies. Un arī ik pa laikam ieminēties par to cik daudz ir man devuši dzīvē un nespējot saprast manu vēlmi būt tālumā, tas viss, protams, daudz dramatizētāk kā šeit.

02.02.2015 22:25 |

Althea

1817

Reģ: 26.04.2014

Tavs darbs ir tāds, kurā bez iegūtās izglītības nebūtu tikusi? Tādā gadījumā jāsaka, ka tu viņu dāvāto izglītību esi ļoti labi izmantojusi un ir jālepojas. Vismaz es tādu dzīvesveidu ļoti vēlētos.

02.02.2015 22:37 |