situācija: kāzas&bērns u.c.

53

Reģ: 28.01.2015

šodienas notikumu iespaidā gribētos dzirdēt kādu viedokli no malas. tad nu tā - man ir brālis, kurš pirms apmēram 2gadiem izšķīrās no savas draudzenes. attiecību laikā piedzima bērniņš, tika iegādāts kopīgs dzīvoklis. kopumā dzīve ritēja uz priekšu, bet bija viens BET- brālis ne par ko negribēja precēties. kad ģimenei pavēstīja par mazo, uzreiz teica - bērna dēļ jau nu kāzu nebūs. varbūt mana ģimene vecmodīgi cilvēki, bet mums vairākiem tas palikās jocīgi - viss dzīvē notiek, bet lūk bērna dēļ, nu neprecēs. vecāki gan deva mājienus uz to, ka, lai tikai sarakstās, vismaz nokārto to oficiāli, bet brālis neko. un nav viņš nekāds kāzu noliedzējs, vai vīrietis, kuram tas liekas kaut kas savāds. lai nu kā, viņa draudzene ik pa brīdim ieminējās, cik forši būtu apprecēties, bet draugs, pat cilvēku klātbūtnē atklāti teica - nu nebūs tev nekādu kāzu. it kā pa jokam, it kā pa nopietnam, nekad nevarēja saprast. viss beidzās ar to, ka viņa draudzene sāka sarakstīties ar citu, nekā nopietna, bet tomēr jau aizraušanās bija. brālis to uzzināja, patrieca (vistiešākajā nozīmē) viņu prom no mazuli arī.
ir daļa, kas vaino tikai brāli, jo viņš nevēlējāss spert tālāko soli, ir daļa, kas vaino abus, jo attiecības veido divi cilvēki. tā kā man ar brāli ir ļoti labas attiecības, es esmu kaut kur pa vidu. saprotu, ka brālis pieļāva ļoti daudz kļūdu, ne tikai neprecēdams draudzeni, bet vēl kaudzi citu, bet atkal man dusmas arī uz viņa draudzeni, kas sāka jau meklēt citu(t)

ko jūs par to domājat? kuram būtu jāpiekāpjas šādā situācijā, kā to varētu risināt? protams, tagad jau par vēlu, bet tā situācija vairāk kā piemērs, lai jūs saprastu par ko ir stāsts

0
0

30.01.2015 23:08 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Mnēmosine, ar viņu ir runājusi mamma. tas bija neilgi pēc tā trača, toreiz gāja augstos toņos, jo mamma bija neizpratnē par to situāciju un tas arī ir skaidrs. mēs visi tādi bijām. toreiz arī tētis runāja, kā vīrietis no sava skatupunkta. un tajā brīdī jā, brālis saprata, ka ir rīkojies nenormāli cūciski un sāka ļoti pārdzīvot. tad bijām blakus viņam visa ģimene, mierinājām kā vien varējām. brālis daudz man kratīja sirdi, sakot, ka vajadzēja rīkoties savādāk, bet tajā pat laikā arī vainojot draudzeni par to, ka sākusi sarakstīties ar citu, ar tādu domu, ka tieši tas ir bijis iemesls tam visam, jo viņš nav spējis ko tādu piedot. es savu brāli ļoti mīlu, bet man tā likās tāda divkosība, jo lielāko vainu par šo situāciju es domāju, ka jāuzņemas brālim, nevis vēl jānorāda, ka viņai vajadzēja rīkoties tā un šitā. pilnīgi vai liekas, ka tas bija iemesls, lai visu izbeigtu. kaut gan tajā pat laikā teica, ka pret draudzeni ir vēl mīlestība, tikai neko jau vairs neatgriezt. mamma ir viņam prasījusi, kāpēc tāds kategorisms pret kāzām, viņš atteica, ka nav juties gatavs. redz, bērnam ir un kāzām nē(e) nesaprotu es to, tāpēc ar viņu par to nerunāju, jo negribu vairs sāpināt brāli, bet saņemties savu sakāmo pateikt toleranti, es nemāku. saprotu, ka viņam vajadzēja jau ātrāk to pateikt, bet es vēl tik naivi cerēju, ka varbūt pāries(t)

0
0

02.02.2015 16:50 |

Mnēmosine

533

Reģ: 02.08.2011

Jā,es domāju,ka tavs brālis dziļi sirdī visu saprot,bet,kā jau dažkārt vīrieši,nespēj līdz galam atzīt savu vainu un to,ka ir izpostijis kaut ko tik fundamentālu un svarīgu-ģimeni un attiecības ar bērniņu. Cerams,ka viņam izdosies būt pietiekoši gudram un atbildīgam,lai nesarautu to saiti ar bērnu pavisam.Jo,protams,ka meitene agri vai vēlu satiks savu vīrieti,attiecīgi-bērns patēvu. To jūs varat viņam teikt..lai cenšās bērna dēļ.
Turklāt,jā,viņam ir jāsaprot,ka mīlestības trūkums spēj radīt tādu vientulības sajūtu,tādu pašvērtējuma kritumu,ka bail...meitene Tikai mēģināja aizšūt to tukšumu..jā,varbūt ne tik pareizi,kā pēc grāmatas dzīvojot,bet mēs visi esam cilvēki..Turklāt-sarakste vēl nav ilgstoša krāpšana,tad IR tikai iegansts,lai visu izbeigtu.Ja tā gribētu glābt,tad saglābt varētu,grūti nāktos varbūt,bet varētu.
Jūs,kā ģimene varat arī tā..jauki izturēties pret to draudzeni,lai palīdzētu to saikni uzturēt.Brālis finasiāli atbalsta,palīdz,vai neklapē ar ausi?

0
0

02.02.2015 17:04 |

Lori

202

Reģ: 21.07.2014

kaut kā aizrunājamies par to, viņa pasaka - jā, manās kāzās vajadzētu būt tādam un tādam, bet brālis pasaka - par kādām kāzām tu tur runā?

Sorry, bet tavs brālis ir slikti audzināts tēviņš vulgaris . Jautājums par precēšanos – neprecēšanos ir sekundārs. Bet iejaukties citu sarunā, lai lieku reizi atgādinātu –es negrasos tevi precēt... Nu fuj. Tas ir bērnišķīgi. Tikpat labi, katru reizi kad gāja garām - juvelierizstrādājumu veikalam varēja nobļauties- nemaz neskaties, tāpat es tevi neprecēšu :-P

Nav svarīgi kuram vajadzēja piekāpties- var dzīvot kopā neprecēti kaut 20 gadus, ja abiem tā ir labi un ir pārliecība par attiecībām, tā teikt drošības sajūta. Pliks papīrs nedos pārliecību, ka kādā jaukā dienā burtiski nepatrieks. Un ko nevar dabūt mājās, to mēģina atrast ārpus.

0
0

02.02.2015 17:09 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Mnēmosine, mēs izturamies jauki, viņa vienmēr ir gaidīta vecāku mājās vai pie manis, kad dzīvoju atsevišķi, bet viņa dzīvo tagad citā valstī līdz ar to sanāk viņu satikt tikai tad, kad viņa bērnu atved padzīvoties pie brāļa. brālis atbalsta bērnu, maksā alimentus un bērnu ļoti mīl. dažkārt man liekas, ka tagad viņš grib parādīt draudzenei, ka var rūpēties par bērnu, cik labs tētis ir, vairs nav tādas brēkšanas, ka bērns jāpaskatās divas stundas, jo tagad ja bērns ir atvests, tas ir uz pāris mēnešiem un tas ir ikdienas darbs viņam. es pat redzu kā brālis izmainās viņas klātbūtnē, jau tā ir mīļš pret bērnu, bet tad viss ir dubultā - dauzās, spēlējas. bet ar bērna mammu mēs regulāri sarakstāmies sociālajos tīklos, runāju ar viņu un mazo pa skype, tāpat mani vecāki vienmēr grib zināt kā iet mazajam un viņa mammai. sākumā man bija sāpīgi, tieši tas fakts, ka viņa sarakstījās ar citu, varbūt nedaudz novērsos no viņas, kamēr brālim palīdzējām, bet tāpat kontaktu uzturējām. tad visa situācija man tapa vairāk skaidra un pat, ja viņa arī būtu tāpat vien, no zila gaisa atradusi citu, es turpinātu kontaktēties, ja viņa to vēlētos, jo mēs labi satikām, mazo es ļoti mīlu, priekš kam man jaukties citās attiecībās. man viņu vienmēr prieks satikt, uzzināt kā viņai dzīvē iet

0
0

02.02.2015 17:18 |

".........

1315

Reģ: 27.10.2012

Ja man būtu bērns, vīrietis, kurš mani negribētu precēt, tad justos aizvainota līdz sirds dziļumiem un nav brīnums, ka sieviete citu meklēja, sarakstījās.

0
0

02.02.2015 17:21 |

Mnēmosine

533

Reģ: 02.08.2011

karolinaK..nu forši,jauka ģimene izklausaties :) Dažkārt dzīvē notiek kā notiek..Lai saprastu un novērtētu,nākas kaut ko pazaudēt. Un var cerēt uz to,ka abi kaut ko sapratīs,secinās..tās jau ir tās dzīves mācības.Un bērnam svarīgi ir tas,lai viņu mīl un,lai vecāki ir laimīgi. Ne vienmēr tā laimes atslēga atrodama starp abiem vecākiem.

0
0

02.02.2015 17:34 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Mnēmosine, es jau brālim teicu, ka viņi var kašķēties un plēsties, cik vien uziet, bet vecāki ir abi un bērnam nav jājūtas vainīgam pie viņu nesaskaņām un nav tas jādzird. "Ne vienmēr tā laimes atslēga atrodama starp abiem vecākiem." - ļoti labi uzrakstīts, es domāju tāpat:-)

0
0

02.02.2015 18:01 |

Lalya

367

Reģ: 28.06.2013

Man liekas, ka brālim tomēr vajadzētu iespert pa pakaļu. Es saprotu, ka jūs kā ģimene negribat ļoti iejaukties un bojāt ar brāli attiecības (kas nav slikti), bet tomēr izklausās, ka viņa gadījumā noderētu kāds stingrāks vārds. Jo, kā tik viņam pamostas sirdsapziņa un paliek tik tiešām smagi, jūs sākat žēlot. Viņš jūtas atbalstīts, un tas viņu mierina, tādēļ izpaliek rīcība, kura, iespējams, varētu visu vērst par labu. Esmu par to, lai visiem spēkiem cīnīties un mēģināt glābt jūkošu ģimeni, it īpaši, ja ir bērni. Es būtu brāli ne žēlojusi, bet spērusi pa durvīm laukā ar trīsstāvīgiem argumentiem, lai šis domātu, kā laboties.

0
0

02.02.2015 18:14 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Man arī izklausās, ka tas brālis kaut kāds nevarīgs ņerga. Tēvam vajadzēja paņemt to mīkstčauli pie dziesmas un pateikt, ja biji vecis bērnu taisot, tad esi vecis uzņemoties par to pilnu atbildību un apprecot bērna māti. Un nekādu žēlošanu! Tā tie lupatas izaug!

0
0

02.02.2015 20:39 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Lalya, trīsstāvīgi vārdi ir bijuši un ne tikai. esmu gan pati dzirdējusi, gan man ir atstāstīts. bet kad vienreiz pie vīna glāzes divatā, ar brāli to pārrunājām, man brālis pajautāja, ka vai viņam vienam jāpiekāpjas tajā, ja kāzas nav viņa plānos? es pat nezināju ko atbildēt. it kā, jā, jāpiekāpjas vīrietim, ja reiz bērns ir, kopīgs īpašums ir, tad kāpēc nevar aiziet un to visu nokārtot oficiāli, ja otram tas ir tiešām nu ļoti svarīgi. no otras puses - nu nav cilvēkam jādara tas, ko viņš negrib(t) tāpēc arī gribēju ar jums padiskutēt par to kāzu nepieciešamību un kompromisu rašanu šajā situācijā.
piekrītu meitenes, ka brālis sevi ir parādījis kā samērā gļēvu. man goda vārds, tik skumji, ka tikai pēc tā visa, viņš ir sācis kaut ko aizdomāties

0
0

03.02.2015 01:17 |

Story

6040

Reģ: 09.03.2012

KarolīnaK,

Tak tas staasts 2 gadus vecs, veljoprojam notiek taa kjidaashana??? Ko bralis sodien saka? Nav atradis citu??

0
0

03.02.2015 01:38 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Nu ja bija tik principiāls kāzu jautājumā, tad par to vajadzēja runāt, runāt un runāt ar savu sievieti aiz aizvērtām durvīm, nevis tik nicinoši un pazemojoši bļaustīties citu cilvēku klātbūtnē pazemojot savu sievieti visu acu priekšā...
No otras puses, ja jau mīl, tad kur problēma apprecēt? Nu kur ir tā problēma?... Gribot negribot, šāds princips liek domāt, ka nav tur nekādas mīlestības.

0
0

03.02.2015 01:39 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Story, ķidāšana nenotiek, es jau minēju, ka man tas liek aizdomāties katru reizi, kad mazais tiek atvests pie brāļa, kad redzu viņus visus trīs kopā. arī ar māsīcu reizēm par to parunājam. viņai viedoklis pilnīgi pretējs manējam. nu tā. un nē, brālis joprojām viens. darbs-mājas un bērns, kad tiek atvests uz tiem dažiem mēnešiem. esmu viņu ņēmusi līdzi uz ballītēm, bet kaut kā kūtri viņš pret to visu. varbūt baidās, ka viņam jau ir bērns, tāpēc tas atbaidīs, jo būsim atklātas - tas daudzām sievietēm ir šķērslis.

0
0

03.02.2015 02:05 |

Story

6040

Reģ: 09.03.2012

jo būsim atklātas - tas daudzām sievietēm ir šķērslis

Muljkjiibas. Nee es arii taa domaaju liidz satiku savu bijuso virieti un vinjam jau bija berns no ieprieksheejaam attieciibaam. Nav nekads shkjerslis :) ipasi, ja berns nedzivo kopaa ar teevu, tad tas vispaar netraucee.

0
0

03.02.2015 02:10 |

karolīnaK

53

Reģ: 28.01.2015

Story, man arī netraucētu:-) bet man apkārt ir ļoti daudz sieviešu, kas uzskata savādāk. arī šeit, kad nebiju reģistrējusies lasīju diskusijas un bija kāda diskusija par to, cik daudzas būtu gatavas veidot attiecības sar vīrieti, kam ir bērns. nu ļoti daudzas toreiz rakstīja, ka zināmā mērā tas būtu šķērslis, jo vienmēr būs kontakts ar bijušo, vīrietim vairs nebūs tā sajūta kā tad, kad piedzimst pirmais bērns utt. būtībā uzskatu, ka tas ir atkarīgs no pašas sievietes rakstura un attieksmes. ja ir veselīga attieksme, kā tev, Story, viss ir kārtībā. līdz ko sievietei sākas greizsirdība vai sajūta, ka jābūt līderei, kaut kādā ziņā jāsacenšas ar bijušo, sākas strīdi. bet es nenosodu tādas sievietes, kam tas ir traucēklis vai kuras grib būt pirmās vīrietim, kas dzemdēs bērnu.

0
0

03.02.2015 02:22 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

lai nu kā, viņa draudzene ik pa brīdim ieminējās, cik forši būtu apprecēties, bet draugs, pat cilvēku klātbūtnē atklāti teica - nu nebūs tev nekādu kāzu.

ja mani un manus uzskatus pazemotu citu cilvéku priekshá es ne tikai aizietu prom ar bérnu, gan jau izdarítu arí ko pretígáku.

já, nevar spiest precéties, bet nevar ari citu priekshá pazemot savu sievieti:-/

0
0

03.02.2015 02:31 |

Story

6040

Reģ: 09.03.2012

KarolinaK, man ar bijushaa sievu - nu esam 5 gadus kaa labas draudzenes :)))))

Domaaju, ka ja sieviete ir par sevi parliecinaata, tad tur ne berns, ne kas nespes attiecibas ietekmeet:))

0
0

03.02.2015 02:43 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

jābrīnās par sievietēm, kuras no attiecībām aiziet tāda nieka dēļ...

Samaara, nu pieņemsim, ka vīrietis tāpat kā tu uzskata, ka tas ir nieks. Nu OK, lai jau būtu.

Bet ja viņš redz, ka tai glupajai berna mātei tas nieks ir TIK ĻOTI svarīgs - nu takš būtu apprecējis! Pareizi tu saki - nav jau grūti izšķirties, ja sagribēs. Bet nē, labāk bazūnēt pa pasauli, ka viņa var i necerēt.

Necieņa (vai stulba humora izjūta).

0
0

03.02.2015 07:26 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Un par situāciju - tā vien šķiet, ka tavam brālim kaut kādā ziņā bija taisnība - nu nebija viņš gatavs precēties. Diemžēl viņš nebija gatavs arī ģimenes dzīvei, kur nu vēl bērnam. Pat ja draudzene nepārvērtās par cāļu māti (malacis!), tas nenozīmē, ka attiecības, kaut vai laiks, enerģija, ko veltīt vīrietim, palika nemainīgi. Nu redz i "salūza" tavs brālis - foršais zaķis, ar ko viņš dzīvoja un gulēja, "mainījās" un kļuva par "mammu".

Darīt, domāju, tur vairs neko nevar, būtu svarīgi viņam saprast, kur bija problēma, un nākamajās attiecībās uz tiem pašiem grābekļiem nekāpt.

Nav jau tavs bralis slikts, gļēvs vai vēl kaut kāds, vienkārši tobrīd viņš bija pārāk nepieaudzis. Un vot i rezultāts.

0
0

03.02.2015 10:02 |

Lalya

367

Reģ: 28.06.2013

Man interesanti, vai brāļa princips neprecēties ir bijis tā vērts? Vai palika vieglāk no tā, ka viņš zaudēja mīļotos, savārīja problēmas, bet tomēr izcīnīja tiesības pie altāra nestāvēt?

0
0

03.02.2015 10:18 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (2)