Tā..virspusēji pārlasot diskusiju, pēc tā,ko Tu,karolinaK esi pastāstījusi,tomēr var spriest,ka šis IR tas gadījums,retais,kad ta pagale sāk gruzdēt viena pati. Es gribētu zināt,kā Samāra uc, kuras uzskata,ka nav ko pieprasīt kāzas,tās gaidīt, gribēt un,ja nesagaida šo skaisto notikumu, tad aiziet, justos šādā situācijā, kā meitene raksta, par atgadījumu ar sarunām radu starpā. Es godīgi pasaku, neskatoties uz to,ka kāzas,kā lielu tusiņu ne visai atbalstu(savā dzīvē), to ņēmu gluži viegli-sarakstamies,lai visi papīri kārtībā, ja to bēbi gribās, es nespētu pat tā vienkārsi pasmaidīt..es aizietu kaukt blakusistabā, jo tas izklausās tik nievājoši,riebuma pilni un bez mazākās mīlestības un pieķeršanās dzirksts.
Un kas tas par stulbumu,nu kas-vīrietī kaut kas pārdega? Kas tu esi-lupata vai vīrietis? Kāpēc sievietē, pēc visiem priekšrakstiem un ekspektācijām, nav iedomājama tāda pārdegšana? Viņai ir jāvar, jāmīl,jāaprūpē utt utjp..Kas te, kā izrādās tā arī ir bijis-visi pārsteigumi. Bet puišelis ko atļaujās-ai..kaut kas salūza manī..NU tad, pats dabūja ko gribēja, un labi, ka tā. Jo tādu papiņu nav pelnījis ne bērns, ne tādu vīreli-meitene.
Man arī ir divi brāļi, gan jaunāki,no kuriem vienam ir ilgstoša attiecību pieredze,no vidusskolas laikiem ar savu meiteni,smagi viņiem ir gājis, bet kopā vēl ir. Un mūsu ģimenē mēs pārrunājam šad tad to visu savā starpā..ne jau katrā tusiņā, bet ir bijušas sarunas. Gan mana mamma ar brāli,gan visi kopīgi, kas un kā ir nepareizi,un viņš ir klausījies garum garu sarunu,par to,ka viņš daudz ko dara nepareizi,un viņš ir saņēmis atbalstu tad, kad ir gājis galīgi čābīgi. Varbūt Tev ir vērts ar viņu aprunāties,jo cilvēkam,pat ja patiesība nepatīk,tā tomēr ir jādzird..kaut vai tikai mierīgas sarunas veidā, jā viņš var apvainoties,bet varbūt kaut ko paņems sev. Jo man šķiet,ka tu esi laba māsa..un spried ļoti pareizi.