depresija

Slimnīcā? tas nav normāli kas tur notiek. Ar ārstiem slimnīcā ir kārtībā. Patika. Bet kas darās ar māsinām .. Šausmas .. pazemošana , apsaukāšana .

Atkal atruna.
Mīļais bērns, nospļauties par tām māsām, galvenais ir dabūt tevi uz pekām.
Nevar palīdzēt cilvēkam, kurš pats sev nevēlas palīdzēt.

Karma ++
mitamins..gadu,pat vairāk no savas skolas dzīves izlaidu,pēc tam atgriezos,nav viegli,bet mani gan iedrošināja vecāki,palīdzēja,skola nāca ļoti pretī,skolotāji nāca uz mājām mācīt utml.Man bija daudz smagāka diagnoze kā tev,tomēr es tiku ārā no tā visa,pagulēju vairākās slimnīcās,daudzas reizes,sākumā tāpat-vienā reizē-8tabl,tā-trīs reizes dienā.Dzerot šādu zāļu daudzumu tu tāpat nevari kvalitatīvi pamācīties,slimnīcā tevi jāpieņem tik ilgi,cik tas ir nepieciešams,mēnesis nepietiek,paliec divus.
es saprotu,gribās atmest ar rika,bet nu tad domas par pašnāvību reiz arī realizēsies,tikai zini,ka tas nav tā vērts,nomirt visi paspēsim..
neviens cits,izņemot tevi pašu,tevi no tās bedres nevilks laukā,pašai vien nāksies gribēt!!un spēt.

Un par slimnīcām,es zinu,kas tur darās,bet,ja neārdās,nelamājās,acīs nespļauj un pigorus netaisa,tad tevi liks mierā. Varbūt pameklē citu slimnīcu,kur ņem arī nepilngadīgos.

mammas atbalatu gaidu . vina ārstos diži neklausās . tapēc domā , ka man mēnešreižu periods.kas par mulkībām.. neturpināšu:'-(
gaidu saprotošu psihoterapētu kurš nekāsīs naudu un nevilks laiku garumā.ar kuru varētu tikties vismaz reizi nedēlā

Mnēmosine- tur tev taisnība , mācībās grūti gan iet.
voj , esmu slimojusi arī ar anoreksiju un vēl sliktāku slimību .

Meitene mīļā..man tiešām žēl,ka mamma tev tāda..gribētos ņemt un sapurināt,lai saprot ar ko riskē..
Bet psihoterapeiti..tā viņi maksā,lētāk par 25-30 e par stundu diezin vai atradīsi.

Slimnīcā būtu gatava iet , ja nebūtu skola. Neēsmu vairs tik stipri , lai varētu paciest apvainojumus .

Slimnīcā būtu gatava iet , ja nebūtu skola. Neēsmu vairs tik stipri , lai varētu paciest apvainojumus .

Skola var gadu pagaidīt, veselība gan dārgāka par visu.

Nu fantastiski! Kad māte atjēgsies? Kad vairs nebūs meitas?(e) Tas ir tik neizsakāmi skumji, ka tik jaunam bērnam ir jācīnās ar saviem dēmoniem vienam bez stipra atbalsta.:'-(

mitamins Kurā pilsētā dzīvo? Atrodi tuvāko psihonreiloģisko slimnīcu un dodies tur pagulēt,tev būs gan psihiatrs,gan psihologs par velti,gan arī neirologs,rentgens bez maksas. Nezinu gan vai bērni paši var iestāties bez pieaugušā,bet,ja nevar,tad palūdz kādam,lai tevi aizved,gan jau kāds piekritīs. Par skolu neuztraucies,tā nekur nepazudīs. ;-)

Māsiņas neņem pierē,tā 90% gadījumu ir diagnoze nevis profesija.

nekad nepiedošu nevienam, kas man nodarījis pāri.

nevēlos atklāt kur dzīvoju , pašas saprotat . Nedzīvoju lielā pilsētā. Man ir tik smagi , kad domāju par to , ko darīšu pēdējā dienā pirms nāves.
Par skolu man tiešām bail, kad iekavēšu . Varbūt pabeigt 9vīto klasi un pa vasaru doties uz slimnīcu . Neēsmu interesējusies par vasaru slimnīcā. Vai vispār pienem??
Bija doma pēc 12tās klases iet mācīties par ārstu. Bet laikam mani nenems tādu slimu.:-|

Slimnīcas ir vaļā 24/7 tātad arī pa vasaru. ;)
Tev nav iemesls satraukties par to,ka varētu nepaņemt,depresija vispār ir ļoti izplatīta slimība. :) Tad jau ar astmu,dermatītu vai epilepsiju arī nevarētu mācīties.

Nu fantastiski! Kad māte atjēgsies? Kad vairs nebūs meitas? Tas ir tik neizsakāmi skumji, ka tik jaunam bērnam ir jācīnās ar saviem dēmoniem vienam bez stipra atbalsta.

Nevar jau zināt, varbūt māte ved meitu pie ārstiem, bet viņa pati negrib ne zāles dzert, ne ārstus apmeklēt. Lai gan vecāki nedrīkst nolaist rokas, kaut ar varu jāved pie daktera.

Karma- tu nevari iedomāties kā es priecājos apmeklēt ārstu. Es tiešām gaidu kad varēšu doties pie ārsta . Jo zinu , ka mājās, mana pilsētā neviens nepalīdzēs. Pie ārsta jūtos uzklausīta.
Zāles negribu dzert jo vinas atstā sekas . Es ārstam jautāju - jūs pati dzertu tās zāles?? Vina teica nē.

Kāpēc tev vajag tieši psihiatru? Ja tu gribi būt uzklausīta, tad ej pie psihologa. Tas arī būs krietni lētāk, un veltīs vairāk laika. (Cik sapratu, tā arī ir problema).
Ja ir bijusi vardarbība, tad ir iespēja griezties bērnu centros. Tur iespējams strādās pat valsts psihologi.

Zāles negribu dzert jo vinas atstā sekas . Es ārstam jautāju - jūs pati dzertu tās zāles?? Vina teica nē.

Nu cik te meitenes minēja, psihologs zāles neizraksta.

Par skolu man tiešām bail, kad iekavēšu . Varbūt pabeigt 9vīto klasi un pa vasaru doties uz slimnīcu . Neēsmu interesējusies par vasaru slimnīcā. Vai vispār pienem??

Nu teorētiski ir palikuši tikai 3,5 mēneši līdz 9. klases beigām. Ja vari izturēt, izturi. Nav obligāti jāiet uz skolu katru dienu, nav obligāti jāmācās uz labākām atzīmēm kā 5. Nedzen sevi liekā stresā nopūloties mācību dēļ, jo 9. klases rezultāti dzīvē nemaina pilnīgi neko, ja vien tu negribi uzreiz stāties kādā citā skolā, kur tev vērtēs rezultātus.

Bija doma pēc 12tās klases iet mācīties par ārstu. Bet laikam mani nenems tādu slimu.

Universitātes studentu medicīnisko vēsturi nepārbauda. Turklāt depresija nav iemesls, lai kādam atteiktu kādas studijas. Mierīgi tiksi iekšā visur, kur gribi, ja būs labi rezultāti eksāmenos.

Psihiatrs ir profesionālis ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš specializējies psihiatrijā. Viņš uzstāda diagnozes un ārstē psihiskas saslimšanas un novirzes. Arī psihiatrs savā darbā izmanto psihoterapijas metodes, tomēr gandrīz vienmēr tas tiek apvienots ar medikamentozu ārstēšana.

Ja vēlies, lai Tevi uzklausa, pietiks ar psihlogu vai psihoterapeitu.
Bet, zini, vaina ir tajā, ka Tu nejūties atbalstīta savā ģimenē, man šķiet. Tā ir?
Tu vēlies izdarit pašnāvību, jo netiec pāri vardarbībai, kura bijusi pret Tevi? Tā notika ģimenē?
Vari arī man privāti atrakstīt, jo ieteikt Tev ko grūti, pārāk maz reālu faktu.

Ja vēlies, lai Tevi uzklausa, pietiks ar psihlogu vai psihoterapeitu.

Psihiatriem bieži vien tomēr ir labāka izglītība kā tiem pārējiem diviem. Esmu pie psihologiem bijusi, tēmas autores vecumā vēl. Viena izrādījās kaut kāda kursus izgājusi pašdarbniece, otrai bija izglītība, bet neko jēdzīgu tāpat nepateica, un šo to arī ļoti nejēdzīgu, kas toreiz mani iegrūda tikai dziļāk depresijā un tagad saprotu, ka viņa par tādiem izteikumiem smagi dabūtu pa nagiem no augstākām instancēm. Garāmejot biju vēl pie kādiem 2-3, sajūta kā sēžot pie līdzjūtīgas vecmāmiņas, kura pati tūlīt sāks pinkšķēt, tevī klausoties. Kopumā kabinetos malties sanāca ap 1-1,5 gadiem, un nedomāju, ka palīdzēja, jo depresija tikai padziļinājās.

Ir, protams, arī labi psihologi, vismaz es tā ceru.

Nevis bieži vien,bet vienmēr psihiatrs būs ar labāku izglītību(sorry piekasos :D),jo lai kļūtu par psihiatru ir nepieciešams ārsta grāds,kamēr psihologs tikai mācās psiholoģiju,bet par psihoterapeitu vispār var kļūt gandrīz jebkurš. Tieši šī iemesla dēļ es tādus psihoterapeitus neatzīstu,un uzskatu,ka tādiem vajadzētu atļaut būt tikai ar psihiatra vai psihologa izglītību.