Dusmu uzplūdā...

Vienreiz,draugs stipri aizvainoja,turēju sevī,neko neteicu un laikam paliku par tikšķošu bumbu,pati sev to neapzinoties.Bija tāds kā klusums pirms vētras,staigāju pilnīgi mierīga,nerunāju,iekšēji tāda tukša,klusa sajūta.Un tad viņš atnāca un pateica vēl kaut ko un es eksplodēju.Vienkārši ar kulakiem likos virsū un sāku dauzīt cik spēka(pēc viņa vārdiem izrādījās,ka dusmās situ gana stipri),beidzās ar to,ka,lai sevi pasargātu no manām kaulainajām dūrītēm,viņš mani apskāva un turēja kamēr nomiernos.

.

+++tā ir biji vairākkārtīgi. Pēc tam vienmēr kauns par to ka klapēju viņu. Viņu gan apbrīnoju par savaldīśanos, kad blakus ir tāda histēriķe.

Mani novest līdz baltkvēlei ir pagrūti, bet šad tad esmu paārdījusies tīri tāpēc, lai parādītu, ka varu būt uz to spējīga un nevajag mani lieki kaitināt. Esmu metusi ar šķīvi, kad tajā tikko ieliktas siltas vakariņas. Pirms tam, protams, padomāju, ka šķīvi man nemaz nav žēl un sen jau laiks nopirkt skaistu servīzi... Esmu maukusi ar grāmatu pa galvu. Un arī pļaukas devusi - pirms tam pastāvot durvīs un apdomājot visus par un pret... Durvis ir gadījies aizcirst... Taču, lai ko darītu, galva ir bijusi visai skaidra un jau iepriekš paredzēju skādes sekas. Izmantoju šādu ārdīšanos tikai ārkārtas situācijās un nekad neatkārtoju vienu un to pašu scenāriju. Vērtslietas nemēdzu bojāt. Drīzāk uzrīkoju nelielu teātri, lai iekustinātu "ledu" savā sarunu biedrā. Nostrādā vienmēr! :D

Nē, un nekad nav nekas tāds galvā uzgājis darot.;-)

15 gados izšķaidiju telefonu :D

Bet tā vispār nebļauju , neko neplēšu, nestrīdos. (l) Nedzeru... :D

Nekas nav slikts tajaa, ja tvaiku retu reizi nolaizj ar kliedzienu (kliedzienu parasto, nevis kliegshanu uz otru cilveeku vai kliegshanu nakts viduu daudzdziivoklju maajaa) vai dauza spilvenu. Ir labaak izlikt aaraa nekaitiigaa veidaa savas dusmas, nekaa buut tai ljoti savaldiigajai un peecaak ap gadiem 40 aiziet vinjsaulee ar sirdi, jo ieksheeji tiek dienaam ilgi paardziivots. Galvenais ir atrast veidu kaa nolaist to tvaiku.

Ja Tev cilvēks ir dārgs, tad ir jāmāk sevi savaldīt

Shitam gan nepiekritiishu. Ja vien tie dusmu izvirdumi nav ik nedeelju, ir normaali arii redzeet otru dazkaart dusmiigu un ar sakaapinaataam emocijaam. Es savu viiru miilu gan tad, kad vinjsh ir prieciigs, gan arii tad, kad vinjam ir bijusi nelaaga diena un vinjam gribaas visu pasauli uzlaist gaisaa. Galvenais ir veids kaa tiek taas emocijas izpaustas. Es tieshi savam viiram iemaaciju, ka ja ir lielais dusmu moments, tad vajag aiziet uz garaazju un izbljaustiities un izlamaaties, lai aatraak atgriezjaas normaalaa staavoklii.

neko plīstošu neesmu metusi, bet ar kulaku esmu pa sienu iesitusi, kā arī neplīsto;si priekšmeti dažas reizes ir lidojuši.

Es strīdos esmu mierīga, runāju pat klusāk kā parasti. Citreiz gan man acīs kāda asara parādās, ja tēma smaga. Šodien ar kā reiz strīdējāmies, bet pie rezultāta nenonācām. Varbūt jāmaina taktika? :-D

Izlaist emocijas uz āru jā vajaga, bet ir jāsaprot fakts, otrs cilvēks nav kāda privātā emociju mistkaste. Ejat skrienat, beržat grīdu, skrūvējat mašīnu vai citu fizisku darbu.. bet regulāra psihošana nē nav normāli. Sist mantas kopā vai daudzīt sienas.. nu tā jau agresijas pazīme, kas nebūt ne par ko labu neliecina..

es esmu klaigaajusi un dusmaas meetaajusi prieksmetus ari vienai esot maajas.

peedeejais sakaskeejos ar draugu jo vins nevareeja biletes dabut, lai pie manis atbrauktu un biju iedzerusi tad kruuze iskiida taaa skapii caurums izveidojaas..galvenais ka dzivoklis irets tad tas robs nobiedeeja naakama ritaa, bet pati aizspakteleeju..peec si atgadijuma vairs nedemoleeju

Ja mani sadusmo, tad tiešām balss tonis kļūst 3x skaļāks :D Ir gadījies arī aizcirst durvis.
Kad uzzināju, ka mans ex mani krāpj, iepļaukāju viņu un visas viņa mantas sametu istabas vidū un liku, lai pats vāc un aizvācas. Un vienreiz, kad pieķēru viņu runājam pa telefonu ar vienu no savām dūdām, uzlēju visu ūdens kannas saturu viņam uz galvas. Eh, viņš spēja mani izvest kārtīgi.
Tagad esmu daudz savaldīgāka.
Ā, vienreiz gan kaut kādu mantu metu pret sienu, bet tur bija vienkārši dusmas uz to cilvēku, kurš sacūkoja manas diplomdarba izdrukas :D

Esmu bljaavusi, kliegusi, situsi un uzvedusies kaa psihopate. Jaa, nebija smuki, apzinos. Vairs taa nedaru, arii virs nedara neko taadu, lai mani izproviceetu uz ko taadu.

Ja Tev cilvēks ir dārgs, tad ir jāmāk sevi savaldīt

Ir cilveeki, kuriem reizi nedeljaa vajag izbljaustities un vinji vispaar nemaak savadak atrisinaat stridus, kaa tikai bljaujot un kliedzot, ir cilveeki, kuri stridus risina mierigi, ir dazadi cilveki un dazadas situacijas. Tadelj katrs izvelas sev piemerotu partneri. Neatbalstu kliegshanu un bljaushanu, bet cilveki ir dazhaadi, citiem to vienkarshi atteicibaas vajag.

Story,

cilvēki nav dažādi.. pa lielam visiem gribas vienu būt mīlētam, cienītam. Sliecos piekrist tam, ka mēs visi esam audzināti dažādi un dažādas draugu kompānijas esam izvēlējušies.. kas arī ietekmējis mūsu viedokļa prezentēšanas mākslu.. kādam tā ir kliegšana, citam lamu vārdi.. vēl citam mierīga saruna.

Ir cilveeki, kuriem reizi nedeljaa vajag izbljaustities un vinji vispaar nemaak savadak atrisinaat stridus, kaa tikai bljaujot un kliedzot, ir cilveeki, kuri stridus risina mierigi, ir dazadi cilveki un dazadas situacijas.

Nepiekrītu. Tie otrie vienkārši ir iemācījušies savaldīties.

Ziemeļmeita turpini dzīvo savā mazajā pasaulītē. Tas ka Tev ir savs viedoklis, esi gudra, un dzīvē veicas nenozīmē ka Tavs viedoklis ir pareizs. Vnk Tev apkārti ir cilvēki kur Tev pakļaujas/piekrīt vai "deģenerāti"

Ziemeļmeita turpini dzīvo savā mazajā pasaulītē. Tas ka Tev ir savs viedoklis, esi gudra, un dzīvē veicas nenozīmē ka Tavs viedoklis ir pareizs. Vnk Tev apkārti ir cilvēki kur Tev pakļaujas/piekrīt vai "deģenerāti"

Man likās, ka šis ir forums? T.i. vieta, kur visi vaar izteikt savu viedokli? Un parasti jau savs viedoklis šķiet vispareizākais. Ja Tev ir kādas personīgas antipātijas pret mani, šī diskusija nav īstā vieta, kur tās izlikt.

Es drīzāk aiziešu uz citu telpu, vai dušā, vai pastaigā ārpus mājas vai vēl kaut kur citur; katrā ziņā atradīšu veidu, kā strīdu nopauzēt vai no tā izvairīties, nekā nonākt līdz mantu svaidīšanai un kliegšanai.

Es daudz labāk dodu priekšroku pacelt balsi,pateikt sitingrāku vārdu,nejaukt ar lamāšanos, vai aicirst durvis nekā turēt šīs emocijas iekšā un pēc tam kļūt par,jau šeit pieminēto,laika degli. Varbūt esmu nedaudz jocīga,bet uzskatu,ka arī kaislīgu strīdu laikā pa malām šķīst mīlas dzirksteles. Kam patīk,var turēt sevī u. Un tikai tādēļ,ka kāds izvēlas izrādīt savas emocijas,arī dusmas un aizvainojumu,nenozīmē,ka viņš otru uztver par atkritumu tvertni,Vit@ ;)

Es forumā vnk izteicu savas domas, tāpat kā Tu.

Es forumā vnk izteicu savas domas, tāpat kā Tu.

Tēma nav par mani.

Nav par Tevi, bet Tu dusmojies un tas ir par tēmu