Vai tici?

Jā ticu.

par karmu nedomāju, bet tam, ka viss nāk atpakaļ, gan.

Spilgtākais mans piemērs-reiz biju izdomājusi, kā nedaudz negodīgi dabūt naudu, tās pašas dienas vakarā saskrāpēju mašīnu, kas man izmaksāja daudz dārgāk.

jā, bet tas strādā katram uz savām vērtībām. cilvēkam ir pašam jāapzinās, ka dara sliktu, lai tas nāktu atpakaļ. tā robaža darīt labu/darīt sliktu ir ļoti dažāda cilvēkiem.
tāpēc tik daudz netaisnības psaulē :)

Man līdzīga pieredze un domas kā Piparenei!
necenšos kādu apčakarēt.. cenšos būt godīga ar domu, ka pret mani arī tā izturēsies..
esmu meklējusi Iphone īpašnieku, esmu uz policiju nesusi atrast somu, atdevusi vairāk kā 10 eur nepareizi izdotu naudu atpakaļ kasierei, jo zinu, ka vakarā viņai nesanāks kase un būs jāliek naudiņa no savas kabatas, bet apkalpoja tiešām jauki!
nu tādi sīkumi, bet man liekas, ka pašai vnm sirdsapziņa tīrāka!..

Es ne tikai tam ticu, bet zinu, ka taa ir. Man tas ir vairaakkaart pieraadiijies.
Vispaar tas ir viens no moraales fundamentiem.

Jā,nav nozīmes tam- agri vai vēlu

Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk pārliecinos par to, ka dzīve ir kā bumerangs.
Tad jā, zinu,ka viss nāk atpakaļ. Agrāk vai vēlāk.

Jā, ticu.

Jā, turklāt ticu ne tikai pārdzimšanas izpratnē, kas ir pats par sevi saprotams, bet arī instant karma, ka cilvēks uzreiz saņem atpakaļ to, ko pelnījis.

It sevišķi es esmu novērojusi - ja man parādās kāda trauma vai veselības problēma, un kāds par to izsaka nosodījumu vai pasmejas, tūlīt pāris nedēļu laikā dabū to atpakaļ kā bumerangu. Es nezinu, kādā veidā un kāpēc, jo es neko tādu nenovēlu. Bet pamanīju, ka tā notiek - jau no izmežģītas potītes vidusskolā, kad kāda paziņa jokojās par manu klibošanu, bet pēc nedēļas pati izmežģīja tieši to pašu potīti, līdz pat gan komiskākām, gan nopietnākām kaitēm, kas noteikti nav "lipīgas" (šis strādā arī pa telefonu :D )

Ticu.

Jā, visam dzīvē ir bumeranga efekts.

ticu un kā vēl ticu hehe :D

Gribēju rakstīt tieši kā Jackie - nevis ticu, bet zinu.:-)

par karmu nedomāju, bet tam, ka viss nāk atpakaļ, gan.

+1

Es ticu,jo redzu kā siktais nāk atpakaļ man pašai, bet tiem, kuri tiešām dzīvo bezkaunīgi un ļauni - pfff, cepuri kuldami. Tāpēc drīzāk domāju, ka sliktais nāk atpakaļ tiem, kuri ir ar sirdsapziņu, bet tiem, kuriem tās nav - nekas karmveidīgs nenotiek.
Tāpat - saslimst un mirst labi, pozitīvi un feini cilvēki, kamēr pat slepkavas dzīvo garu mūžu ar vislabāko veselību. Mans secinājums, ka dzīvē es vairāk gribētu būt pofigiste, nekaunīgāka, žēl, ka es vnk tā nemāku. (t)

Ticu, jo dzīvē ir notikušas daudz lietas, kas to apstiprina.
Piem, kad biju maza, vasaras vakarā skraidīju pa sētu un kaut ko ākstoties sāku bļaustīties apmēram tā "Dievs smird, dievs ir stulbs" utt (es TIEŠĀM NEZINU kāpēc, un, lai gan neesmu ticīgā, ļoti kauns atcerēties šo) un nākošā rītā ne no kā pamodos ar 40 grādu temperatūru, kura pēc tam tik pat mistiski momentā pazuda.
Vienu reizi vakarā ar draugu iedzērām un sāku viņu nedaudz ļauni ķircināt par to, ka sen atpakaļ viena pasākuma laikā viņam bija vēdera problēmas..un guess what, nākošā rītā pamodos no vēdera sāpēm un nedēļu sāpēja vēders kolīdz kaut ko apēdu un pat staigājot nebija labi, tāpēc gandrīz visu laiku nogulēju gultā.
Vairāk piemērus nerakstīšu, jau tā palagu sadrukāju :D

Ticu un zinu, ka tā ir. Man viss sliktais savulaik ir atnācis atpakaļ, tāpēc tagad cenšos darīt tikai labu.
Un labie darbi, savukārt nekad nepaliek nenovērtēti.

Neticu. Uzskatu to par muļķīgu aizbildinājumu. Tāpat kā likteni.

Es ticu un zinu, ka tāda karma ir. :)

It kā ticu, bet..
Zinu cilvēku, kurš ir darījis ļoti sliktas lietas, bet tam cilvēkam nekas nekas nenāk atpakaļ..gadi iet, bet dzīvo laimīgs. Wtf.