Nu gan jums te šodien šausmu stāsti par kaķiem un mammām.
Nevaru iedomāties, ka mana mamma varētu apvainoties, ka nepiezvanu viņai. Bet no otras puses, ja mamma dzīvo viena , tad skaidrs, ka jūtās vientuļi un vajag viņu tomēr atbalstīt un izrādīt rūpes. Un tomēr, ja jau meitene zvana katru dienu un pat vairākas reizes dienā, apvainoties, manuprāt, nebūtu par ko. Lai nu kā, mamma mums ir tikai viena, jāciena un jāmīl viņa. Man arī reizēm manējā par kaut ko nokaitina, bet esmu iecietīga un visu laiku sev atgādinu, cik daudz viņa man devusi un, ka man jābūt priecīgai, ka man viņa ir (l)