Steidzami, lūdzu izpalīdziet

Jūs tiešām nezinat nevienu dzejoli?

zinām, bet apmulsumu rada-

kurā var saprast par ko viņš ir

liekas necienīci pret autoru. ja nesaproti dzeju, tad nesaproti, nevis dzejolis nesaprotams.

Izlasi vairākus un paņem to, kuru saproti. Kur problēma? Labāk veselu dienu gaidīt atbildi forumā?

Pirmais, ko izlasīju:

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un tu nezini, kā lai palīdz.
/Imants Ziedonis/

Šobrīd ļoti aktuāls ir šis, no dzejoļu krājuma "Motocikls". :D

I.Ziedonis
"Stūre"

Puikas, šis brauciens būs tāls un traks, —

Stūre trīc rokās manās.

Puikas, šis brauciens būs tāls un smags.

Tā būs izlaušanās.

Tā būs izraušanās no tā, kas man ir,

Tajā, ko gribu es dabūt.

Kāda pieticības siena mūs šķir

No tās pasaules, kurā man jābūt.

Kur minūtei stundu vērtība ir,

Kur nedzīvo, mūžu lāpot,

Kur mirklis kā vējš un kā krusas grauds

Sit sejā,

Sit mīlot,

Sit sāpot.

Atkal asfalts un asfalts, un asfalts kluss,

Atkal lielceļi lēniem lokiem.

Nē, puikas, — stūri vajag just

Pagriezienos starp kokiem!

Kalns. Lejā irdenas smiltis spīd.

Ātrums. Daudzi šeit kritīs...

Savaldīt. Savaldīt. Savaldīt!

Stūri man neizsitīs!

Stūrei viens likums — savaldīt!

Stūrei viens likums — griezt!

Puikas, tos ceļus, kas rāmi slīd,

Nebrauksim! Nevaru ciest.

Traks būs šis brauciens un smags kā kross.

Puikas, nav laika prātot, —

Uz to pusi iet arī autobuss...

Puikas, nu kā tad?

Es zinu daudz Imanta Ziedoņa dzejoļus, bet principa pēc nerakstīšu nevienu, jo pretējā gadījumā man nāktos pārdrukāt visus viņa dzejoļus, lai atbilstu Tavam uzstādījumam.

Šausmas.

La Mezon, un es tik ilgi domāju, kur tas teksts reklāmā man liekas dzirdēts :D
blondā es. :D

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.

Un kāds ar atdauzītu cirvi,

Ar trulu cirvi dienas tēš,

Un dīvains apnicības velniņš

Uz spožām gardīnstangām sēž.


Un it ne velna nevar saprast,

Kāpēc uz loga puķes zied,

Kāpēc no rītiem vajag celties

Un kāpēc vajag gulēt iet.


Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!

Un viens tu dzer no savas krūzes,

Viens savā maizes rikā kod,


Viens ej un pats pie sevis smaidi,

Viens savu rūpju vagu ar...

Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,

Un izrādās – tā arī var.


Var jau...


Man liekass saprotamāk vairs jau nu nevar:)

Dziesmiņa par prieku
Un, ja nu kādreiz nozākāts
Un triekts un lamāts tieku,
Es apsēžos un uzrakstu
Vienu dziesmiņu par prieku.
Par prieku sev es uzrakstu
Par savu paša prieku,
Un no šīs savas dziesmiņas
Pats priecīgāks es tieku.
Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku.
Ja grib, lai citi arī dzied.
Jo kur lai es to lieku?
Jo nevajaga nemaz daudz –
Kādreiz pavisam nieku,
Lai uzrakstītu sev par prieku
Dziesmiņu par prieku.
Un, ja nu arī tu kaut kā
To neatrodi lieku,-
Tu vari arī uzdziedāt
Šo dziesmiņu par prieku.



https://www.youtube.com/watch?v=twWfQ2X4Tr4Viktors Lapčenoks - "Dziesmiņa par prieku" (Pauls/Ziedonis)