Studiju darbi vienā naktī.

Es arī esmu no tiem studentiem, kas pēdējo brīdi atliek uz pēdējo brīdi

+++ es arī :D
Ir darbi, kurus esmu pēdējos brīžos rakstījusi gan dienās, gan naktīs...visi sekmīgi un pat labas atzīmes un tad ir tā sajūta - ja varu to, tad varu visu un paspēt pēdējā mirklī :-P
Bet esmu nomuļļājusies ar parādiem un tagad cenšos rast iedvesmu saņemties visu nokārtot...nezinu kā atsākt studijas (t) pašai kauns...

Esmu uzrakstījusi studiju darbu ~30 - 35lpp pa 24h nonsenā, visu nakti rakstīju, izmantoju kaudzi literatūru, nu bija grūti, nozvērējos, ka tā vairs nedarīšu. Protams mazāka apjoma darbi ir rakstīti vienā vakarā, nekas tāds.
Diplomdarbu uzrakstīju kādās 20 dienās, bet pirms tam bija kaudze info, un rakstīju kā ejot uz darbu 7h dienā.

TalisQualis,

šobrīd studēju Būvuzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu vadīšanu RTU IEVF. Pēc saraktiem man visu pasniedz baigie profesori, bet realitātē atnāk ne pārāk pieredzējušas meitenītes. Veiksmi, protams, viņām turpmāk, viņām viss ir priekšā, bet es tomēr maksāju par tām studijā, un gribu tos krutps profesorus arī redzēt pretī.

Pēdējās nakts darbi man ir regulāra parādība jau kopš vidusskolas laikiem, bet šajā semestrī biju rekordiste:
Referāts 11 lpp (tīrā teksta) ~ 10 stundu laikā;
Referāts 5-6 lpp 5 - 7 stundu laikā.

Šādi muļļāties mani motivē galvenokārt visnotaļ augstie novērtējumi. Visu vidusskolas laiku par savām pēdējā mirkļa esejām tiku slavēta, tās kā paraugu lasīja priekšā skolasbiedriem, atzīmes teicamas utt. Papildus tam, dažkārt šķiet, ka pēdējā brīža adrenalīns manus darbus tikai uzlabo, piešķir šo būt vai nebūt sajūtu, liek dot no sevis to labāko. Pēdējā laikā gan nāku pie atskārsmes, ka tā drīzāk ir ilūzija un ērts sava slinkuma attaisnojums. Sāk grauzt nojausma, ka, laikā uzrakstīti, darbi būtu daudz kvalitatīvāki un man pašai krietni vien noderīgāki.

Informēju - pabeidzu, nodevu, saņēmu diezgan labu vērtējumu (sasteigtības līmenim - ļoti labu).

Vai Jums, pēdējā brīdī darītājām, pēc sesijas arī ir tā, ka vairākas diennaktis tiek pavadītas, ar īsiem pārtraukumiem, miegā? Es vienkārši nevaru saņemties dzīvei, visu laiku miegojos. :D Organisms prasa atjaunot rezerves laikam.

Studiju darbi (referāti, esejas) top parasti vienas pilnas diennakts laikā. Retu reizi rakstu ilgāk. Parasti piesēžos, kad ir iedvesma rakstīt. Okei, dažreiz vienkārši, kad jau laiks nodot :-D Kursa darba empīriskā daļa tapa nakts laikā. Pēc pasniedzēja labojumiem nācās veltīt tai vēl kādas 5h. Bet arī tā vairāk par diennakti neaizņēma. Diezgan smieklīgi, ņemot vērā, ka vērtējums bija diezgan augsts :-D
Bet nu kopumā varu teikt, ka sekmes pagaidām ir apmierinošas, lai nemainītu ierasto sistēmu :-)

Tante čība - nē, tieši otrādāk. Biju iegājusi "ritmā" un tad, kad sesija noslēdzās, likās, ka kaut kas nav kārtībā. Šķita, ka ir jāturpina mācīties. Nevarēju tā mierīgi pieņemt, ka mācībās nav nekas jādara :-D Tiešām likās dīvaini neko nedarīt. Drošvien tādēļ es nevarēju līdz galam to slinkošanu pienācīgi izbaudīt :-D

Nu, meitenes, vai esam mācījušās no kļūdām? :)