Man drīzāk būtu pretjautājums - kāpēc? Kāpēc pieaugušam vīrietim būtu jāsamelojas par saviem gadiem? Kas aiz mānīšanās slēpjas? Kompleksi par savu vecumu, bailes no atbildības un it kā vēlēšanās mazināt atbildīguma svarīgumu (kaut gan arī 31.gada vecumā jau jāspēj uzņemties atbildība), hroniska mānīšanās (tāda rakstura iezīme, ka laiku pa laikam tiek kaut kas izfantazēts) vai vēl kaut kas.
Pagātnē bija gadījums, kad kāds vīrietis man sameloja par saviem gadiem, nodēvēdams sākumā sevi par jaunāku. Mums nekas nesanāca. Ne gadu dēļ. Bet atklājās rakstura iezīme. Viņam it kā bija kompleksi par savu vecumu, jo viņš vēl dzīvoja pie vecākiem, atsevišķā istabiņā, strādāja par apsargu, alga nebija liela. Bet arī ne tas. Drīzāk kaut kāda citu cilvēku apsmiešana. Piemēram, runājot par saviem iepriekšējiem randiņiem, viņš izsmēja tās meitenes, viena par resnu, citai drēbes nestilīgas. Fui. Nespēju sev pārkāpt pāri un ar tādu sajusties sievišķīgi labi.
Tā ka, apdomājies...