Eh, nedaudz pabojājās garastāvoklis pēc sarunas ar mammu. Vakar bijām ciemos un runājām par dēla audzināšanu utt. Šorīt aizvainotā balsī pasaka, ka izrādoties, ka viņi ar tēti jau neprotot audzināt bērnus. Un tas viss tikai tāpēc, ka mums ar draugu nedaudz citi uzskati. Visvairāk jau sapūtusies par to, ka draugs viņai oponēja dažās lietās. Būtu labāk priecājusies, ka viņš ir pieņēmis mazo kā savu un rūpējas par viņu. Vakar neko neteica, bet šorīt normāli pazvanu, lai apjautātos, kā iet, un tūlīt jau uzkrita ar to virsū. Iepriekš arī bija situācija, ka draugs par kaut ko aizrādīja mazajam, apsauca, un pēc tam dabūju klausīties, ka tas nebija pareizi. Nedaudz stulbi, jo viņi paši ļoti labi zina, ka mazais brīžiem ir ļoti neklausīgs un paši arī viņu ir sabiedrībā nostrostējuši. Man ir tiešām mīļi un jauki vecāki, milzīgi daudz man ir palīdzējuši ar dēla pieskatīšanu, bet brīžiem grib savu viedokli uzspiest par vienīgo pareizo un dažreiz izsakas tā, it kā mēs neko no bērnu audzināšanas nesaprastu. (t):-|