Cik reāli var nopelnīt 700 uz rokas?

Solo

Lai gan tomēr šajā jomā ir jābūt iekšā tai mīlestībai uz mežu, interesei par to, jo nu daudz meitenu pēc pirmā semestra aiziet prom

Egamons, pirms cik gaidem beidzi?

Ir gan jāsaista, jāmīl tas darbs. Kad pats studēju, mežzinātnē studēja kādas 7 meitenes, bet pēdējos gados vēl aktīvāk cenšas iesaistīties mežzinātnes studiju programmās!

2012.gadā, beidzu materiālzinātnes un kokapstrādes inženiera kvalifikāciju!
Norvēģijā ik pēc laika, kad pagarini līgumu, tas būtu ik pēc trīs mēnešiem pieliek naudu klāt, bet no sākuma apjautājas Tavas brigādes, grupas vadītājam/iet, kā strādā, saprotas ar apkārtējiem. Bet, tas tikai sezonas strādniekiem, praktikantiem nav tādu privilēģiju!

Vīrs strādā nelielā uzņēmumā, biroja darbu, pelna 700-800 eur. Bet darba ir diezgan daudz, nav vnk stundu nosēdēšana.

Zinot cik pelna manas izvēlētās profesijas pārstāvji,nereti iedomājos,ka varbūt vajadzēja tomēr mācīties to otro prioritāti. :D

Latvijā cilvēki mazliet par daudz ieciklējas uz to, ka viņiem ir/vajag augstāko izglītību. Mācīties vajag, ja var un ir nepieciešamība, bet atklāti sakot, visvairāk cilvēku ar labiem darbiem (es gan nerunāju par specifiskām profesijām - ārsti, inženieri, arhitekti utt, kur tik tiešām nepieciešamas īpašas iemaņas un zināšanas) un lielām algām ir cilvēki, kas to laiku, ko citi izmeta rukājot savam diplomam, jau strādāja un krāja pieredzi. Lai arī kāda tur izglītība, bet blakus noliekot svaigu gurķi ar diplomu, kuram nav nekādas pieredzes un cilvēku bez diploma, bet kurš zina profesiju inside and out, jo pēdējos 4 gadus nostrādājis tajā, nu sorry..... divreiz nav jādomā:)

Egamons - tad jau gan jau mums ir pāris kopīgu paziņu :) (pati gan vēl mācos :) )

agnese m
Tas ir stereotips, ka prakse labāka. Izglītības iestādes iemāca teoriju, kas pēc būtības ir ļoti daudzu speciālistu pieredzes rakstveida apkopojums. Tā sagatavo cilvēku dažādām situācijām. Savukārt praktiķis mācās pēc mēģinājumu - kļūdu metodes. Kļūdas vienmēr maksā naudu. Un viena cilvēka pieredze vienmēr būs mazāka u šaurāka nekā daudzu cilvēku (teorija). Cita lieta, ka ne visi māk teoriju praksē lietot-ir tādi, kas tikai tukši iekaļ bez sajēgas.

Tāpēc, ka visi uzņēmumi algas slēpj. Nevis paši ciparu sauc, bet prasa cik grib. Nu, protams, ka mēs visi gribam miljonu mēnesī. Tas, ka jaunam gurķim nav sajēgas, cik prasīt, ir normāli. Augstskolās to taču nemāca un uz ielas ar tā kā svešiem neprasīs. Un tad aprobežoti darba devēji atsijā kandidātus tikai tāpēc, ka nezina vidējo algu. Sekli. Jaunos jāvērtē pēc profesionālām zināšanām nevis okšķerēt prasmes.

+1
Kaa man nepatiik tas jautaajums - un kaadu algu juus gribat?
Bet kaa lai taads jauns cilveeks zina, kaadu algu ir adekvaati prasiit? Paprasiis par maz, darba deveejs padomaas, ka sevi slikti noveertee un nepienjems darbaa vai maksaas mazaak kaa buutu vareejis. Paprasiis par daudz, dd saaks njirgaaties, cik daudz no sevis iedomaajies cilveeks! Kas tas vispaar par tik stulbu jautaajumu?
Normaali buutu noraadiit sludinaajumaa vai intervijaa, cik gatavi maksaat un miers!

Teika, varbūt stereotips, toties tāds, kas visu laiku izrādās patiess. Tikai teorētiķi līdz tām kļūdām nemaz netiek.

Neesmu redzeejusi, ka 700 eiro pelna jauni cilveeki, kuri tikai saak straadaat, beidz studijas utt., bet taadi nobriedushi, 30-.. gadi, ar darba staazhu utt. taa liekas ljoti normaala, pat minimaala alga.

Par praksi - murgs! Studentam ir jaastudee, nevis jaastudee un jaarukaa! Kaut kaads kish mish ar roziineem sanaak, ne iisti studee, ne iisti straadaa, kaut ko nedaudz savaac no viena, no otra, rezultaataa nekaadas 100% zinaashanas nav. Visam savs laiks, studeejot vajag maaciities, nevis kopeet papiirishus prakses darbaa.

Jā, es praksē kopēju, bet arī iepazinos ar konkrētu darba specifisku, atļāva darīt arī citas lietas, izgāju visam procesam cauri.

Visam savs laiks, studeejot vajag maaciities, nevis kopeet papiirishus prakses darbaa.

Tak ne jau visas prakses aprobežojas ar papīru kopēšanu. Manā jomā praksē cilvēki dara to pašu, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā, un neviens praktikantus neizmanti kā kafija vārītājus un kopētājus. Bat varbūt tas tikai manā nozarē, kur prakse patiesi ir nozīmīga studiju daļa ;)

Ir reāli, bet nepieciešamas vismaz kaut kādas specifiskas iemaņas. Lai gan, nenoliedzami, izskats būs tikai ieguvums, īpaši, ja strādāt plāno apkalpojošā sfērā.

Man pilnīgs murgs liekas brīvprātīga prakse bez samaksas ar diplomu kabatā. Tā ir nelegālā nodarbinātība! Par praksi būtu jāmaksā kaut vai minimālā alga vai kaut kāda īpaša samaksa padarīto. Bet izskatās, ka jauniešos tas kalpa gars dziļi iesēdies no senču laikiem.

Es pašlaik domāju praksi, kas iekļauta mācību procesā, man katru gadu ir mācību prakse 2 mēneši.

Aa es domaaju par praksi, kas nav skolas ietvaros. Ja cilveekam ir akadeemiskais graads un ja vinjam kaads iesaka aiziet paraleeli straadaat vai jo labaak aiziet praksee par briivu. Domaaju, ka taa ir uzmaniibas noveershana no studijaam un parasti ieguutais rezultaats nav nemaz tik spozhs.