Te atkal atkarīgs no vecuma grupas un pieredzes. Es saku, pati reiz biju tādā pozīcijā, darīju darīju līdz vienā mirklī vienkārši neizturēju. Tā ir pacietība varbūt, ar cerību ka drīz tas beigsies un varēs pievērsties kam tādam kas pašai patīk, vai vienkārši tikt prom no turienes.
Apmulst tādā ziņā ka nezin vai ko teikt vai paciesties, jo ja attiecības ir "svaigas" tad vienkārši nav tā komunikācija tik laba un negribās arī partneri aizvainot, kaut kā sievietēm ar gribās parasti censties upurēties otra labā, lai gan pašas to ne vienmēr var pavilkt.
Bet tas jau vispār ir kā kuram cilvēkam, viens uzreiz spēs pateikt, cits pat pēc gadiem nē. Man pietika ar vienu reizi, lai vienkārši saprastu ka tas nav man, pēc tam vienmēr atklāti ar runāju par to kas patīk un nē, bet ar to partneri vienkārši nevarēju tā runāt tik brīvi tad nu cietos līdz pēdējam. :D