atmeshana

Paliku stāvoklī :D

Es gan nezinu, ko nozīmē atmest netradicionāli, bet es atmetu tā, ka vnk vairs nepīpēju!!! Nolēmu, ka pietiek un viss! Kā ar nazi nogriezu pēc 10 gadu regulāras pīpēšanas!!

Izdomāju, ka vairs negribu un vienkārši pārtraucu. 100% gan atmetusi neesmu, bet ikdienā vairs to nedaru. Ballītes arī nav katru nedēļu un pat ballītēs vairs tā neprasās kā iepriekš.

Jābūt ir tiešām tajai domai, ka vairs negribās. Pat labi ir, ja pīpējot pašai ir pretīgi.

Jā,man arī,jau iepriekš bija sajūta,ka ir pretīgi,es jutu kā pati sevi indēju,kādu laiciņu vēl turpināju,tad viss. Sejas āda ļoooti uzlabojās. Pirms tam domāju,ka tas ir mīts..

Jau esmu iepriekš rakstījusi - izlasīju tikai ievadu tai Alena Karra grāmatai un psiholoģiski šausmīgi bija saprast un apzināties, ka ar savu nikotīna atkarību esmu tādā pašā plauktiņā liekama kā alkoholiķe vai narkomāne. Un viss, kā ar nazi vienkārši nogriezu. Nebija nekāds zīmīgs datums, ne končas pēc tam grauzu, lai neprasītos. Tieši otrādi - papildu vēl biju uzsākusi sportot un tad nu katru reizi kaifoju - cik arvien vieglāk ir to darīt, un kā nenāk klepi un krēpas un nešķiet, ka plaušu varēs izvemt un vēl nez kas.

ar grāmatas izlasīšanu ;)

malaces!

Pavasarī biju pamatīgi apaukstējusies – tā, ka tikai gulēt gultā un skaļi šņukstēt, tādā stāvoklī nebija galīgi spēka un vēlēšanās celties. Kad šādi biju pārvarējusi pirmās grūtākās dienas bez cigaretēm, sāku lasīt Alena Karra grāmatu & savilku daudz aplikāciju – iedvesmai. Šobrīd rit mana 301 diena & 16h bez cigaretēm, neizsmēķētas ir 3016 cigaretes, ietaupīti 472,5 euro, un 201h un 6min laika.
Bet vispār jau pirms tam man bija apnicis izkūpināt savu naudu gaisā, bojāt sejas ādu un smirdēt.

Domāju par to kādus 2 mēnešus. Te bija laba informācija (laikam arī liktenīgā) latviešu valodā par sievietēm un smēķēšanu: http://www.nicorette.lv/quit-smoking/women-and-smoking

Tad vienā dienā vienkārši sapratu, ka šī ir tā īstā diena, tieši šodien!!! :D Drīzi būs gads riņķī kā nesmēķēju, lai gan pirms tam to darīju ~ 9 gadus. Bija liela vēlme atmest, tāpēc roka vairs nestiepās pēc cigaretēm. Bet vēl ilgi meklēju internetā tos rakstus, kas notiek ar organismu pēc tam, kad esi atmetis. Nezinu, cik tur taisnības, bet tas labi strādāja.

Pirms man šāda apskaidrība nebija uznākusi, nedomāju, ka jelkad vispār radīsies vēlme atmest, jo pārāk patika to darīt. Vispār baigais malacis! :)

Bez tā, ka es vairs nebojāju plaušas, netērēju tam naudu, nesmirdu un bla bla bla. Es beidzot vairs nedzīvoju dubultu dzīvi :D Jo ģimene par to neko nezināja, tāpēc vai nu bija jāslapstās vai jāciešās. Un tie, kas zina, ko tas nozīmē, sapratīs :D

Drauga klātbūtnē nekad nesmēķēju, nerunāju par to un slēpu to, ka smēķēju - jo pašai pat neērti atzīt,ka man tāda atkarība, ka esmu ņuņņa, kas nevar atmest un tā. Visu laiku sev apgalvoju, ka nu jebkurā momentā varu atmest un varu nepīpēt, cik vien ilgi vajag un tā.
Tad aizbraucām kopā ceļojumā. Vienā dienā ļoti gribējās uzsmēķēt un sajutu, ka uzvelkos, ka nonstop esam kopā, jo redz uzpīpēt nevar - neiešu jau svešā pilsētā no viesnīcas prom, jo pēkšņi "savajadzējās kko veikalā" kā mēdzu darīt mājāsesot. Tas bija baigais lūzumpunkts, sapratu, ka neizbaudu ilgi gaidīto kopīgo ceļojumu stulbas pīpēšanas dēļ un palieku kašķīga, gribu palikt vienatnē, lai uzsmēķētu un ka principā tas bojā manas attiecības - atbraucām no ceļojuma, vēl kādas dažas dienas smēķēju, bet jau biju nobriedusi atmest, un kā noslēdzošais punkts, protams, Alens Karrs.

Sākumā sāku smēķēt vieglākas, pēctam samazināju dauduzmu (dienā 2), pēctam bija tā, ka vakarā 1x gāju uzmšķēt. Pagāja kāds laiciņš šadi un atmetu pavisam. Prtoams, lasīju informāciju par to, kas notiek pēc atmešanas. Sejas āda tiešām uzlabojās, maz metas visādas pumpas u.t.t. Kompānijā visi smēķē, es vienīgā nē. Nu jau vairāk nejūtos kā atstumtā, mani nekādi tas neieteikmē.

Vienā dienā sapratu, ka negribu vairs smēķēt un nesmēķēju. Lai gan nav tā, ka vairs pilnīgi nekad neuzsmēķeju, dažreiz sanāk ballītēs uzsmēķēt, vispār dažreiz ballītēs uznāk tā, ka varu smēķēt vienu cigareti pēc otras. Bez maz vai visu paciņu izmēķēt vienā rāvienā, kā tāda narkomāne tikusi pie cigaretēm :D Bet ikdienā atkal nemaz nav vēlmes uzsmēķēt.

Pārgāju uz e-cigareti,kas šķiet daudz nekaitīgāka,jo ieelpo tvaiku,nevis dūmus. Tagad uz parasto cigareti paskatīties nevaru un no smakas vien nāk vēmiens.
Pirms tam neregulāri smēķēju 6 gadus, nu jau kādus 3 mēnešus esmu uz "e" :-D Mainu smaržas un garšas,netraucē ne man, ne citiem un pašsajūta ir daudz labāka,nekā no parastajām cigaretēm.(l)

Agrāk Smēķēju 6 gadus diezgan daudz, tad iepazinos ar puisi,kurš nesmēķē, sākām veidot attiecības, viņš nekad nepārmeta par smēķēšanu un neko neaizrādīja,bet pati sapratu,ka pietiek un vienā dienā atmetu.. gads ir pagājis un joprojām neesmu smēķējusi kopš tās dienas, jūtos krietni labāk :)

Pirmo reizi atmetu, jo nebija variantu - paliku stāvoklī.
Otro reizi atmetu, jo, tā kā jaunais draugs nesmēķēja, ar laiku sāku justies neērti smēķējot. Uzreiz nevarēju, bet nospraudu datumu, ar kuru atmetīšu un tā arī izdarīju. Ir sanācis dažās ballītēs iedzerot pagrēkot, bet tas ir bijis tiešām pāris reizes un pēc tam baigie sirdapziņas pārmetumi man pašai sev un lielākas pohas. :D