Man šķiet, ka pēc 10 gadu kopdzīves ir pienācis laiks izbeigt attiecības. Tas nav spontāļs lēmums, bet pietiekami par to domāts. Ir tikai viens BET. Stulbā sajūta, ko es bez viņa iesākšu, kā dzīvošu? Jau tagad nāk bimbiens par to. Bet, neredzu jēgu attiecību turpinājumam. Precēties viņš negrib, acīmredzot neesmu viņam īstā. Viņš attiecības pārtraukt nevēlas, viņam tāpat labi.
(Protams, kāpēc lai nebūtu labi, ja viņš labi iekārtojies manā dzīvoklī...) Protams, komunālos maksā, man daudz ko pērk, bet........ man ir zb viss.