Man patiesībā ļoti palīdzēja viena cosmo dāma, ar kuru esam sadraudzējušās un kura arī šķīrās no ilglaicīgām attiecībām. Viņa man ieteica uztaisīt PLĀNU. Konkrētu rīcības plānu, ko un kā tu darīsi pirms šķiršanās, šķiršanās brīdī un pēc šķiršanās. Vismaz vairāku mēnešu plānu.
Lai nav tā, ka dusmu uzplūda pasaki, ka ej prom, aizcērt durvis, un ko nu? Kur iet, ko darīt, kam zvanīt, kā jusies? Jutīsies kā no laivas izmesta. Un vēl sajutīsies tik slikti, ka atkriesi atpakaļ. Lai to nepieļautu, ir vajadzīgs plāns.
Noliec datumu, kad aiziesi. Pirms tam, piemēram, noīrē dzīvokli. Bet saprotu ka tev tas nav vajadzīgs. Sakārto mantas, uztaisi lielo tīrīsānu, izmet, ko nevajag, jau pārved svarīgākās lietas, piemēram, pasi vai kādus dokumentus.
Izdomā, ko darīsi aiziešanas dienā, ko viņam teiksi. Paredzi viņa reakcijas plānu A, B, c... Un tad attiecīgi savu sakāmo un darāmo. Saplāno, piemēram, ka tajā vakarā dodies vakariņās ar draudzenēm vai ko tādu. Vai vēl labāk, sākot no tās dienas paņem uz nedēļu atvaļinājumu un aizbrauc kaut kur uz ārzemēm kūrortā.
Ir labi saplāot kaut ko arī vēl kādu laiku uz priekšu, lai tev ir kādi atskaites punkti, tā, nākošmēnes man tāds ceļojums, pēc tam sākas kursi, tad ir tas, tas. Nu tas priekš tiem brīžiem, kad uznāk depresija un gribas mirt un nezini, kā tagad dzīvot tālāk, lai tev ir plāns priekšdienām un tu redzi un jūti, ka tava dzīve virzās uz priekšu arī bez viņa.
Šajā plānā vari iekļaut arī konkrētus cilvēkus, tel.nr, kam zvanīt, kad jūties tā vai šitā.
Vai konkrētas iedvesmojošas frāzes, kas tev palīdz saņemties.