Mūsu raksturi. :)

ai-es baig cinos..katru dienu cits gariigais.. :)
esmu piefiksējusi,ka forši jūtos tas man patīk labāk nekā urdot vislaik,un mājiniekiem tak nepatīk kas gumzās vislaik :)
cīnos-mūzika palīdz :)

Galvenais, ka cilvēks pats apzinās kāds viņš ir un kas ir jāmaina, taču mēs pauzējam un nepiespiežam sevi liidz galam :-/

Manā gadījumā palīdz zīmeēt savas sajūtas kādā savā personiskā kladītē kurā es apsolos darīt to un to.

neaudzinu, ļaujos.

Neaudzinu. Centos to darīt, bet nu nemāku es sevi izmainīt. Protams, ir kaut kādas lietas, kuras cenšos piebremzēt sevī, bet izskaust pavisam - nevaru. Es pamainu attieksmi, piemēram, bieži cepjos par sīkumiem, tad apdomājos un saprotu, ka par to toč nav vērts. Bet tas jau nenozīmē, ka es to īpašību sevī nogalinu, vienkārši kaut kādās situācijās apslāpēju, bet tā pavisam jau nekur nepazūd.

Man šķiet raksturs var mainīties līdz ar pieredzi, gadiem, dažādiem notikumiem. Es arī noteikti gribētu pamainīt šo to raksturā, bet tas nav viegli.

Jā,es arī šito gribu zināt? Kā to var izdarīt? Kad tu zini,kas tieši tev būtu jāmaina,bet fuck nesanāk(e)

Neaudzinu. Mēs katrs esam unikāls, arī šķietamie trūkumi kādam var likties kā plusi.
Nekad neesmu sapratusi jēgu sevis audzināšanai, laušanai, piespiešanai uz kaut ko. Ja tas nenāk dabiski, tad nafig vajag!

Sākumā apzinos, kas ir tas, ko gribu mainīt. Nākošajā reizē, kā manu "ieslēdzamies" šo savu negatīvo īpašību, tā izanalizēju, kas, kā un kāpēc. Bet es gan vairāk par tādām emocionālām lietām, ne praktiskām. Piemēram, slinkumu mainīt es nevaru jau cik gadus. Diez vai arī izdosies. Bet kaut kādu savu reakciju konkrētās situācijās ir ļoti labi izdevies mainīt.

Ļauju savam raksturam "plūst pa straumi", bet tajā pat laikā apzinos, ka man kkas jāmaina raksturā.
Nezinu kā to izdarīt, jo arī esmu pārāk slinka, lai kko tādu darītu.

Uz mani vairāk attiecas tieši slinkums :-|

Ehh..

Slinkums pret sevi varētu būt ļaunākais.. :/

Es audzinu, vēršu savas domas citur attiecīgajā situācijā... Zinu, ka stresu situāciju laikā pamostās mans īstais ES, so im dealing with it...

Man palīdz iedomāties situāciju, kurā tu zini, kā tu jau rīkotos, bet tad paskaties uz to no malas un prātā izmēģini to kā būtu rīkoties labāk.. Pamēģini to realizēt tikai savā gavā un next time, kad pamostās tavs ES, noslāpē to un dari tā, kā iepriekš esi iztēlojies... :)

Bet es laikam tomēr ne par to izrunājos, ko domā autore :D Nu nekas, varbūt kādam noder...

Man ilgi uzmācās doma, ka gribu kaut ko mainīt savā raksturā, bet kaaa?

Kā jūs audzinat savu raksturu?


Mani nomāc šī pati problēma,mans raksturs ir izmainījies par 360:-/,un nezinu kā,lai izmainos uz to kāds bija iepriekš.:-/

Nekad neesmu domājusi, ka man kaut kas jāmaina manā raksturā, ja kādam ir problēmas ar to lai pats mainās :D :D :D Kāda esmu, tāda esmu :)

Kāda esmu, tāda esmu

And that`s the worst of it :D

Ja nemaldos, tad Rainis ir teicis: "Pastāvēs, kas mainīsies."

Mani nomāc šī pati problēma,mans raksturs ir izmainījies par 360

Nevaru pie šī nepiesieties, bet esi pārliecināta, ka kaut kas var izmainīties par 360 grādiem? :D

Uzskatu, ka man ir pabriesmīgs raksturs. Garastāvoklis mainās ik pēc 5 min. PMS un mr. laikā man vispār nevar tuvoties. :D Bet pāris dienas atpakaļ man teica, ka esmu izmainījusies par 90% uz labo pusi. Jautājums, kāda tad es biju agrāk? Kā nagla pa*aļā? :D

ziemasvilks

Bet ja viss ir OK, var sanākt, mainīties uz slikto pusi un tas nebūtu labi :D

Neesmu pārliecināts ka mēs zinām, kas ir labā puse, kas ir sliktā puse :D

ziemasvilks

Tas gan, bet kamēr nejutīšu, ka daru paŗi kādam ar savu raksturu, vai cilvēki sāk izvairīties, tikmēr, necentīšos sevi kaut kā lauzt un prātot, ko lai maina mainīšanas pēc :)

:-D