Man ir radušās pārdomas par to, vai ir mainījusies sievietes būtība, vai tā ir vienkārši zemapziņā izstrādāta aizsardzība.. Būtībā sievietēm pašā būtībā ir emocionālais faktors ļoti nozīmīgs jebkurā jomā, sevišķi veidojot attiecības. Bet tagad daudzas pauž viedokli, ka pašas "bauda dzīvi" ar attiecībām bez saistībām.. Kā allaž vēlējušies vīrieši. Tādēļ man vairāk liekas, ka tā ir vairāk izstrādājusies kā atbildes reakcija "ja Tu nevēlies, es ne tik"..
Kāds ir jūsu viedoklis par šādu attiecību uzturēšanu, kamēr nav izveidotas nopietnas attiecības? Vai pašas būtu ar mieru un vai esat ko tādu piekopušas? Vai uzskatāt, ka sievietes būtībā spēj un ir laimīgas, to darot? Jo ir arī zināmi pētījumi, ka , jo vairāk vīriešu bijis, jo mazāk sieviete fizioloģiski, psiholoģiski spēs pieķerties vienam partnerim, neatceros precīzi, bet kaut kas saistīts ar hormonu izdalīšanos utml.