Vai atbalstat nenopietnas attiecības?

Njam es mazliet rupjaak un iisaak izteicos ka BekiLu

Laikam jau taisnība tiem, kas apgalvo, ka grūti ko tādu izvilkt bez emocijām. Es fiziski nevaru pielaist cilvēku tik tuvu, ja man nav nekādu jūtu.. Bet, ja man ir, bet viņš savā nenopietnībā bauda dzīvi, tad ar justos izmantota.

Tavs jautājumus bija vai tas būtu solis uz attiecībām. Atbilde ir jā. Vai ir vērts riskēt - nē.

Nu pati tādas nekad neveidotu, par citiem vienalga. Es nesaku, ka tās, kas ir šādās attiecībās sevi zemu vērtē.. bet es sevi vērtēju tik augstu, ka man neder kāds, kurš vēlas ar mani papriecāties - man vajag just, ka mani vēlas un nejau īslaicīgi, kamēr atradīsies kas labāks. Pašai arī derdzīga liekās doma par seksu, kas balstīts tikai uz fizisko pievilcību, jo man patiešām vajag labu emocionālu saikni ar cilvēku, lai sekss būtu fantastisks, pliks drāziens nav priekš manis

Mcgh - personīgi, esmu tikusi pāri daudzām sirdssāpēm, dažām pat ļoti spēcīgām. Tas vairāk nebaida. Tikšu pāri arī vēlreiz :)

Cik optimistiski un mazohistiski

Hone - piekrītu Tev! :-) to atdošanas pilnībā tam vienam cilvēkam, nevis pliku iekāri

Mcgh - vienkārši realitāte.. Izdoties var tikai vienu reizi tā pa īstam :-)

Vai arī palikt īsu attiecību virpulī nesaprotot ko gribi

Fuck es savu imidžu zaudēju :D
intereses pēc ilgāka laika ienācu paskatīties vai man vēl bans ir.

Hahaha :)

Tendresse nesities pret lampu kaa naktstaurinsh, pastāvi malā ievelc elpu. Saproti ko gribi, un tad vispār sāc domāt kādu pielaist tuvāk (randinš)

Shoriit pamodos gultaa kopaa ar viirieti ar kuru man ir nosaciiti nenopietnas attieciibas. Jaasaka ka savaa dziivee laikam jau vairs taadas neveelos un beidzot varu atklaati un skalji pateikt ka esmu gatava attieciibaam. veerojot kaa vinjsh aiziet es pat vairs nesapratu,kas fiziski mani vinjaa pievelk (t) nemaz nerunaajot par to,ka nakts saliidzinot ar citaam bija liela vilshanaas un nerunaaju tikai par seksu. Mees pavadiijaam laiku arii aarpus gultas,kaa arii diez vai kontakts pazudiis,jo ikdienaa muus daudz kas saista,bet nee shobriid es labaak izveelos buut vienatnee nekaa ar kaadu pret kuru nav juutas. jaasaka ka par laimi manaa gadiijumaa arii es vinjam nesaistu uz kaut ko vairaak,taadeelj izpaliks sheit piemineetaas sirdsaapes. :-)

Nezinu, no kurienes nāk tas mīts, ka sievietes ir emocionālas un vairāk pieķeras, kā arī viņām nepieciešamas nopietnas attiecības. Nezin kādēļ tad, kad izšķirās, vīrieši griež vēnas, nodzeras, krīt ceļos un lūdzas, lai nāk atpakaļ, sāk vajāt bijušo utt., bet sievietes izraudas un dzīvo tālāk.

Piekrītu koshlene.

Man liekas, ka tas ir pilnīgi ok, ja abiem ir puslīdz skaidrs, ka tās ir NEnopietnas attiecības. Problēma var rasties tajā, ja ar tādām attiecībām tiek mēģināts nomaksēt nespēju būt vienam. Jo vienam būt ir jāmāk pieaugušam cilvēkam. Ja ir tā sajūta - nav attiecības, esmu viena, ak dievs, ak dievs, ņemšu šito pie sāna, lai vismaz kaut kas ir, - tad jau tur apakšā kaut kāda psiholoģiska nobīde darās. Tas manuprāt. Nenopietnas attiecības bieži vien pat ir ļoti skaistas. Piemēram, atrodoties citā valstī, ja zini, ka turpinājuma nebūs un neviens nekur nepārvāksies, ka tas ir tikai uz pāris mēnešiem. Arī attiecības tikai dēļ seksa, jo..attiecības kā tādas vienkārši abi nevēlas. Bet tam visam normālu, veiksmīgu nobeigumu izvērst var tikai daudz maz nobriedušas personības. 19gadīga meitene, kura iedomās, ka lielo mīlu (piemēram, precētu vīrieti) nevar dabūt, bet labāk "nenopietnas attiecības", nekā nekas, tiešām var palikt ar sagraizītām vēnām. ;)
Man ir bijušas šādas attiecības un nekādu lielo sirdēstu nav bijis, patiesībā - ļoti labi, labākas par citu "nopietno attiecību" atmiņām. Ja tagad būtu brīva, nebūtu iebildumu tādās vēl iesaistīties.

Bet tam visam normālu, veiksmīgu nobeigumu izvērst var tikai daudz maz nobriedušas personības.

Pilnīgi piekrītu. Nav šādas attiecības derīgas kuram katram, it sevišķi ne tām, kas pieķeras visiem pēc kārtas tikai tāpēc, ka ir bijis ar šo cilvēku sekss vai vakariņas restorānā. Vai arī kas sāk šādas attiecības veidot, jo

iedomājas, ka lielo mīlu (piemēram, precētu vīrieti) nevar dabūt, bet labāk "nenopietnas attiecības"

Ja spēj nepazaudēt savu personību otrā cilvēkā, nekļūt no otra atkarīga, nepadarīt sevi par viegli izmantojamu spēļmantu, tad šādas attiecības dzīvi tikai bagātina. Bet ir jābūt ar neatkarīgu personību, jāzina, ko gribi. Nevis jāpiekrīt īslaicīgiem sakariem, jo otrs tā grib, jo cita varianta nav, jo nevari būt viena, jo vēl kaut kas.

Neko tādu nekad neesmu piekopusi, jo izveidot attiecības man nekad nav bijusi problēma. Tas šķiet elementārāk par elementāru! Manuprāt, ko tādu piekopj tie, kuri ir vai nu pārāk vieglprātīgi vai vnk nemāk veidot attiecības, lai kā gribētu. Abos gadījumos - man ir žēl tādu cilvēku un daļēji nespēju viņus saprast un uztvert nopietni.

Taads variants kaa vienkaarsha neveeleeshanaas buut nopietnaas attieciibaas nepastaav, vai ne neon?

Ja nav vajadzīgas attiecības, tad nav. Kāda tad jēga no nenopietnām attiecībām, ja nemaz negribi attiecības?... Attiecības ir attiecības (nopietnas vai nenopietnas) - tās prasa laiku un resursus. Ja negribi tērēt laiku un resusrus - ok, nedari tā vai arī nemelo vismaz sev tērējoties kam tādam ko itkà nemaz negribi...

Ja cilvēkam gada laikā nākas mainīt vairākas dzīvesvietas (valstu ziņā), tad nopietnas attiecības nav jēgas veidot. Bet visādus kopīgus izbraukumus, randiņus gribās, tā nu ar tādiem romāniņiem jādzīvo, kamēr mētāšanās pa valstīm beidzas.

jo vairāk vīriešu bijis, jo mazāk sieviete fizioloģiski, psiholoģiski spēs pieķerties vienam partnerim,

Kas te domāts- daudz vīriešu attiecību ziņā, ar ļoti dziļām jūtām vai daudz vienkārši seksa partneru bez jūtām?