Man ir divas kaķu meitenes, mūsmājās ar 2 gadu starpību ienākušas. Gandrīz identiskas, abas pilnīgi zili pelēkas, neviena nav brendota ar kādu markas nosaukumu, viena no centra stāvvietas atvilkta, otra no Āgenskalna šķūnīša ziemas laikā izcelta. Nemainītu ne pret vienu smalkāku un sudzīgāku kaķi.
Kas nepieciešams, barība, mazuļiem garšo konserviņi ar pēc iespējas lielāku gaļas procentu. Trauki kaķēnam, es balsoju par atsevišķām bļodiņām, kuras gluži blakus nelieku, ūdens bļodu turu kādus 30 cm nost no barības bļodiņas, citādi viņas barību no bļodas mēdz izmest ārā, ja blakus ir ūdens, tad var gadīties, ka barība tiek iemesta ūdenī un kaķa prāt tas kļūst par nedzeramu ūdeni, jo tas nav tīrs.
Kastīte, kaut kur esmu lasījusi, ka kastēm jābūt par vienu vairāk nekā ir kaķi, ja viens - tad 2 kastes, ja 2, tad trīs kastes u.t.t. Vai dzīvokļu apstākļos tas ir iespējams, nezinu, manējās dāmas sadzīvo un iet uz vienu kastīti. Tā tiek pildīta ar silikona granulām, laika gaitā tās atzītas par labākajām. Nožēloju, ka neesmu pieradinājusi pie wc ar jumtu, jo tomēr tās granulas tiek pa rādiusu apkārt izkašātas.
Mantiņas dažādas, pēc laika jau varēs saprast, kādas ir iecienītākās.
Guļasvieta, nu nez, man uz abām ir viena, bet izmanto reti. Neuzskatu, ka tā būtu primāra lieta.
Vēl vajadzīgs pieraksts pie daktera vai dzīvā rinda pie daktera, tādēļ pat drošāk ir ņemt no patversmes, jo tur minkas tomēr pārbaudīti. Man mazākais kaķis ienesa mājās kaķu vīrusu, aplipināja jau esošo kaķi, gala rezultāts divi mēneši pa Beinarta klīniku un man tas izmaksāja šķiet pie četrciparu skaitļa. Murgs.
Protams, ka tas prieks un vitalitāte, ko ienes kaķēns mājās nav ne ar ko salīdzināms, jautrība garantēta.