Iedomīgs personāls

ja jau pa zagšanām aizsākās sarunas. Mums vienreiz nozaga piemiņas pušķīti ko liek uz kapiem, tāds savdabīgs, no spilgtiem sausajiem ziediem, ar spilgtām zaļām smilgām un ar gariem kātiem. līdz šim nekur tādus neesmu manījusi,ka taisa. To pušķīti nejauši, skatoties bildes Tvnetā, ieraudzīju Latvijā zināmam cilvēkam rokās E.Niedras bērēs. :-O:-|

No pārdevēja skatupunkta...
Ziniet, pircēji arī nav nekāda dāvana :-D Mani fascinē cilvēku visatļautība: esmu klients = esmu dievs, tu pārdevējs esi s*da gabals. Cilvēki ļauj bērniem skriet pa veikalu, aiztikt, dažreiz pat nomest zemē preces. Paši ar rokām grābsta trauslus priekšmetus, kurus tādējādi pabojā. Un pamēģini aizrādīt!!!! Un lai nebrīnās, ka pārdevējas vēro, jo viņām no algas atvelk par sabojāto un norakstīto preci...

Un tām smaidulēm, kuras gaida smaidīgus pārdevējus. Njā, lai nopelnītu mazliet virs minimālās, daudzas strādā vairāk kā pilnu slodzi, pa 10-12h dienā. Un lielākā daļa klientu kaut ko burkšķ vai izgāž pār pārdevēju. Fiziski nav spēka turēt sejā makslīgo smaidu, esi neizgulējies, gribas ēst, kājas piepampušas no kājās stāvēšanas.. Pārdevējs nav robots, tās meitenes aiz kases ir izspiestas kā citrons.. Aiziet mājās, iekrīt gultā, spēka nav vairs nekam.. :-(

Domāju ļoti reti ir tā, ka ja klients izturas pieklājīgi, pārdevējs ne. Tie ir īpašie gadījumi.

Ķepa, tam Bez Tabu žurnālistam? :-D

Mincija , man laikam ir spēks turēt savu " mākslīgo smaidu" visu dienu un lielākā daļa klientu ir forši un saprotoši cilvēki. Nezinu,kur tu strādā,bet man patīk mans darbs. :) Varbūt liela loma ir tam,ka man ir super kolēģi,kas paceļ garastāvokli.

Biju uzrakstījusi Zvaigznes veikalam uzslavu par foršajiem apsargiem e-pastā. Šie neko nav atbildējuši - laikam apsargi viņiem labāki par personāla vadītājiem :D

Lancaster, varbūt apsargs drīzāk dabuja pa biksēm, ka nepilda savus tiešos pienākumus, bet sarunājas ar klientiem par grāmatām. Un vadība nezina, kā tev to darīt zināmu, jo acīmreidzot gaidi pateicīgu atbildi :D :D


Bet cerēsim, ka viss forši ;)

Galerijas Centrs ziedu veikalā pārdevēja pateica, ka to ziedu salikums, kurus es biju izvēlējusies pirkt ir dīvains un nesmuks.
Lieki piebilst, ka pirku ceriņus ar zaļumiem martā, nevis neļķes kopā ar gerberām

Man liekas daudz ko nosaka arī tas, kāda tipa preces tirgo veikalā - no tā mainās klienti un viņu attieksme. Nebūs vienāds darbs apģērbu vai ziedu veikalā, vai kafejnīcā, katrā vietā ir savs klientu loks ar atšķirīgiem tarakāniem :-D

Mincija, piekrītu, pati ļoti daudz esmu strādājusi veikalos, nu cik nu daudz, bet nu pietiekami, lai saprastu, ka daudzi ir klienti ir skabargas pakaļā, gribētos pateikt visu, ko viņi domā.
Offtopiks, bet vakar iepirkos Maximā, redzēju, kā viena baigā dāma VISAS baltmaizes izspaida, lai saprast, kura mīkstāka, maizītē paliek pirkstu nospiedumi, bļāviens, nu kaitina nu :D

Artemzija , oj, patiešām manis aprakstītos tipus tiešām esmu pieķērusi zogot. Zinu jūsu pieminētos tipus par 'skaisti tērptajām dāmām', bet ticēšu savai pieredzei, kurā esmu pieķērusi un redzējusi, ka zog tieši glūņas un tie, kuriem mutes aizšūtas. Nevar noteikt vienu kritēriju, kas ir zaglis. Var būt visādi, diemžēl.

Vilhelmīne , vienkārši man veikaliņš maziņš, klients no manis nevienā veikala malā nav tālāk par 3-4 metriem un tiešām uzskatu, ka pat pasveicināt nespēšana ir tupa. Man kā sabiedriskam cilvēkam liktos awkward, ka cilvēks staigā apkārt un ir klusums starp mums. Daži cilvēki tieši ir kautrīgi un kautrējas jautāt, tāpēc ir pašai jāpieiet un jāpajautā vai grib palīdzību. Ko tad viņiem darīt? Tādu kazu dēļ tā Tu tagad nevienam cilvēkam neiet klāt, baidoties, ka uzspridzināšu tādu pūpēdi? :D

Es par to apsargu senāk uzrakstīju Zvaigznei twiterī. Saņēmu pozitīvu atbildi, pateicību un to, ka uzslava tiks nodota tālāk. Nez, moš samuldēja, bet es šaubos. Es gribu ticēt, ka tiešām nodeva tālāk un viss bija jauki :)

Bišk te aizrāvos, bet reāli tās pūpēdenes pircējas saprot, ka ir klienti, kas neko nesaka un pēc tam uzdirš, ka viņiem neko nepiedāvā? Kā tad lai izzīlēju, kuru drīkst uzrunāt un kuru nē?

Es uzskatu, ka klientu vajag obligāti pasveicināt un tad ļaut viņam visu apskatīt, izvēlēties un iet klāt tad, kad redzams, ka cilvēks ar acīm meklē palīdzību vai nevar kaut ko izlemt

Nezinu, kad darba devēji sapratīs, ka LV nav tāda komunikablā tauta, lielākā daļa vēlas paklejot pa veikalu savā nodabā, reizēm aizeju bez pirkuma, jo ir veikali, kur pārdevēja uzreiz ''kā varu palīdzēt, kaut ko ieteikt'' utt... Vistrakāk ja pasaki nē paldies, un pēc brīža viņa atkal klāt ''vai palīdzet?'' :-D Tas atbaida!

Ļoti nepatīk veikali, kur ir vairāki pārdevēji, katrs savā stūrī, ejot caur veikalu nākas 3-4x dzirdēt ''labdien, vai palīdzēt'' :-D

Par rupju attieksmi, neesmu īpaši saskārusies. Vienīgais, kad esmu dusmīga un skarba, tas ir ja pārdevēja ar mani nerunā valsts valodā, bet gan krieviski - pārjautāju ''ko lūdzu?'', ja neatbild, tad izsakos par to un gandrīz vienmēr zvanu un sūdzos. Mani sāpīgi skar, ka man savā valstī darbā ir jārunā krieviski (pamēģini tik atbildēt latviski), bet krieveles atrodas manā valstī un ar mani runā svešvalodā.. Nē tā nav norma (e)

Otrs nepatīk ja uz letes sviež manus produktus, pāris reižu ir nācies to piedzīvot

+ Tirgus pārdevējas :-D paprasīju 39 izm, bija par mazu. Palūdzu lielāku. (šī protams skrien un blakus būdiņu, dabū). Tām kurpēm priekšā bija bantīte. Tās ko viņa atnes kastē bija ne tā ieliktas, un viena bante bija traģiski salocīti pretējā virzienā, viens stūris virpār vertikāli sstāveja. kā viņa centās iestāstīt, ka tas izlīdzināsies utt Lieki piebilst, cik dusmīga bija, kad nenopirku :-D

++ Taksī arī gadās brīnumi. Reiz aizrādīju šoferim, kurš mani uzrunāja uz ''tu''. Nu tā tomēr nevar :-D

A.2 no tevīm neko nepērk un zog, jo tu pretīgi izturies. Es tev laikam uzdirstu, ja satiktu tādu pārdevēju veikalā.

Man ļoti savādas šķiet Galerija Centra "Zapping" pārdevējas. Kad tur ieeju, viņas vienmēr klusē un ignorē pircējus.

No "manīm" visu pērk. Nepērk tie, kas neko nesaprot un nemāk atvērt muti paprasīt.

Zvaigznē (Barona ielas) pag.vasar bija tik burvīgs apsargs, ka man gandrīz asaras saskrēja acīs. Mēs ar mazo pirkām bērnu grāmatiņas, tā kā neviena cita apmeklētāja nebija, viņš palīdzēja izvēlēties un iedeva pat savu atlaižu karti.

Čaka ielas mazajoa veikaliņos uzjautrinoši ir tas, ka viņas pašas uzbāžas, sastiepj visādas kleitas un kad beigās neko nenopērc, tad dusmojas, ka pa velti laiku iztērējušas un piepūlējušās te. To attieksmo vienmēr var just atklāti vai mazāk, tāpēc cenšos jau sākumā atšūt, negribu justies vainīga pēctam:)