skaistums

Man liekas si diskusija ir vairak par koptumu , nevis skaistumu. Skaists cilveks piedzimst vai ne. Nekada kosmetika vai tusa sejas vaibstus neizmainis.
Mes dzivojam vizualizeta pasaule un ir normali, ka cilveki censas izskatities labi ( ko nu katram tas nozime).
Sievietei skaistums ir loti liela prieksrociba, jo vina tiek daudz vairak priviligeta un krietni vien vairak pamanita. Lai ka ari tas kadam nepatiktu un negribetos atzit. Protams, es nerunaju par gadijumiem, kad skaistums ir vienigais kapitals.

Ja es labi izskatos, es jūtos labi.
Ja aizeju kaut kur sev netīkamā apģērbā, visu dienu jūtos slikti.
Es pucējos, krāsojos tikai priekš sevis, jo tas uzlabo manu pašsajūtu. Es necenšos nevienam neko pierādīt, visu daru tikai savā labā.
Un man nav arī kauns parādīties savam draugam bez kosmētikas, jo es arī tā izskatos labi, bet tas ir tikai mājās. :-D
Un nevajag visas mest vienā maisā, katra taču mēs esam individuāla un tiecamies pēc saviem skaistuma standartiem.
Man nepatīk īsās apspīlētās mini kleitiņas, vai mazi svārciņi.
Un ne visām tā šķiet, ka obligāti jābūt skaistām. Katra esam savādāka.
Tev ir tā standarta domāšana.

Alīna, tu pati sevi nemaz nekop un staigā kā no meža iznākusi

Nu redzi, es nedzīvoju mežā, tādēļ nekad arī neizskatos kā no turienes iznākusi. Kādēļ tāds pārspīlēts uzskats, ja sevi pastiprināti nekop, tad izskaties tik nenormāli un nepieņemami, it kā būtu necivilizēts mežonis?

Vajag domāt arī par to, kā izskaties citu cilvēku acīs, ar kādu, kas izskatās pēc bomžuka, neviens negribēs kontaktēties. Ir sievietes, kas nemaz nelieto kosmētiku un no malas redzams, ka izskatītos daudz labāk, ja kaut nedaudz uzkrāsotos.

Šāda sieviete ir viens no iemesliem, kādēļ vispār aizdomājos par šo tēmu. Nesen iepazinos, viņai ir kādi 35 gadi. Mati ļoti īsi (2-3cm varbūt), kosmētiku nelieto, lai gan ir izteikti loki zem acīm un tiešām seja ir tālu no ideāla, ģērbjas es pat teiktu nevīžīgi (sarkanas atlasa trenuškas, melns hūdijs, melns garš mētelis visam pāri, tā viņa ir nostaigājusi gandrīz visu rudeni un ziemu, ļoti reti saģērbjas normāli). Izklausās briesmīgi, ne? Bomžuks vai kā tur. Bet lieta tāda, ka visi viņu vienkārši dievina, un kad iepazīstas, acumirklī paliek vienalga par to dīvaino izskatu. Nu jā, izskatītos viņa labāk ar konsīleri, bet priekš kam vajag obligāti izskatīties labāk, nekā reāli izskaties? Saprotu, ka šis ir ļoti radikāls gadījums un ārkārtīgi reti kuram cilvēkam ir tik neizsakāmi pievilcīga personība, bet šāds fenomens pastāv. Arvien vairāk sliecos uzskatīt, ka izskatam liela loma ir vienīgi tad, ja personībā ir būtiski trūkumi. Ja personība ir laba, tad par izskatu apkārtējiem būs pa lielam vienalga un tavus trūkumus pat uzskatīs par skaistu unikalitāti.

Paskatījos tepat maliņā delfu izreklamētās "Pasaules skaistākās meitenes" Un tur šis šablons ir teicami redzams! Vienīgās lietas, ar ko tās meitenes atšķiras ir matu krāsa, ādas tonis, deguna un nabas forma. Pārējais viss ir pilnīgi vienāds. Godīgi sakot, neatceros, ka kādreiz būtu manīta skaistumkonkursu dalībniece ar īsākiem, kaut vai bobā apgrieztiem matiem. Kļūdos?

tu kludies,jo vinas tiesham atshiras no visadam selfij narciseem kaa Lelde un Santa. Vot vinas gan ir visas ir tik vienadas ar saviem selfijiem,piepustam lupam un atshautam dirsaam|-) pilni instagrami ar tadam ka santa un lelde,jo kopee viena otru. Taas modeles ir tiesham skaistas,no tadam ir ko macities.Bet gari mati tiesham ir stipri smukaki par isajiem8-)

Burbule - tas, ka tu nevari iedomāties nevienu jēdzīgu komentāru izņemot ''skaista'' jau par daudz ko liecina.

Es arī tāda biju - mati vienmēr taisnoti, nadziņi nolakoti, kurpes kājās... vietā un nevietā. :) Ir forši, manuprāt, sapucēties, ja tas liek justies labāk, bet ikdienas prioritāte tā, vismaz man, nudien nav.

Latvijā tas skaistuma standarts tomēr ir ļoti vienāds gandrīz visiem.

Tad Latvijā tikai viena tipa vīrieši tiktu precēti un būtu attiecībās. Tie, kas kaut nedaudz atšķiras tiktu nozākāti un pamesti nomiršanai vientulībā vai saplosīšanai vilku baram.

kādēļ to nedarīt? ;-) man, galvenokārt, priekš sevis ir patīkami labi izskatīties. Man diena ir produktīvāka,ja esmu pārliecināta, ka mati izskatās super, seja sakopta un ir piedomāts, ko uzvelku. Tas katram idividuāli. Saprotu arī tās meitenes, kas var izlekt no gultas un pa 10min būt gatavas, nevis ilgi taisīties, jo - katram savs, un, protams, ikdienā var iztikt arī bez meikapa un katru dienu skaistiem matiem. Taču man tā gribas katru dienu, un? Tieši tā pat es taisīšos arī, kad būšu veca, jo man tā patīk.

Nu, ja tev pašai patīk tas, ko tu redzi spogulī, tad jau viss ir kārtībā.

Palasīju komentārus.. man šķiet ļoti skumīgi, ja justies sievišķīgi nozīmē būt uzkrāsotai:-/

Katra esam savādāka. Tev ir tā standarta domāšana.

Dorroteja, parasti ir tā, ka vairums domā vienādi un tad ir daži atšķirīgie, nevis kā tu raksti, ka vairums ir ļoti unikālas un atšķirīgas, bet es viena ar standarta domāšanu :D Negribu strīdēties, kura no mums ir standarts un kura ne, tikai tava komentāra absurdums ļoti duras acīs :D

100% piekrītu Cataleya! Skaista sieviete vai nu piedzimst, vai nē. Protams, varam tagad piesaukt visus šitos banālos "jebkura sieviete ir skaista" bla bla bla. Bet, ja godīgi, ir skaistās. Un tad ir parastās, kas arī cenšas no sevis izspiest nez kādu skaistuli ar visām šmotkām un smiņķiem. Jā, var sevi sakopt līdz nemaņai, viss perfekts, mati, nagi, grims, piegulošas drēbes. Bet nu nebūsi tu tikpat "laba", kā skaistā, kas būs kaut parastās maisveidīgās trenuškās!
Es bieži vien skatos, kā "vizuāli nekādas" sievietes cenšas, kopj sev, un patiešām tas ir super un apsveicami. Bet nu dažreiz gribas pateikt...... da ko tu tur taisno tos matus vai pērc tik dārgas zīmolu kurpes, nebūsi, nu nebūsi tu nekad pieskaitāma pie skaistajām!

Tās selfiju karalienes man arī kaitina, kuras gandrīz katru dienu publicē sociālajos tīkolos no cita raksursa uzņemtu pašbildi, ar tendenci lūpas savilkt tūtuņā un acis izvalbīt līdz maksimumam, barojot savu ego ar pogas "like" palīdzību.
Bet par pucēšanos ir tā, ka personīgi man patīk process, kad sevi sakopju un arī kosmētiku lietoju ikdienā, kā arī matus krāsoju apmēram reizi mēnesī. Tas viss man liek justies labi un harmonijā ar sevi. Protams, ikdienā vakara grimmu neklāju, jo šķiet nepiemēroti. Bet īsumā, katrs dara, kā grib un uzskata par pareizu ;)

Ja runa ir par pārspīlētu skaistumu, piemēram, uzpumpētām lūpām, pārāk lieliem silikoniem utt, tad, manuprāt, tas ir tāds kā pašapziņas trūkums, kuru sievietes cenšas tādejādi kompensēt. Kaut kur vēl nesen lasīju, ka šādām sievietēm, kuras ir apsēstas ar savu izskatu, novecojot ir krīze, jo bieži vien vienīgais ar ko viņas pievelk pretējo dzimumu ir izskats un, kad viņas novīst, tad pāri nekas nepaliek..
Bet, ja viss ir normas robežās, tad neko sliktu tajā nesaskatu, ja sieviete tādejādi jūtas labāk. Man pašai patīk būt koptai, labi ģērbtai. Es tā vienkārši jūtos labāk, tad man ir prieks skatīties spogulī.

Sievietēm kuras par skaistam nesaukt tātad nav vērts pirkt skaistas un dārgas lietas, vai kā?
Cik skatos uz cilvēkiem kuri ir saistīti ar skaistuma industriju vai kuriem ir hobijs saistīts ar to, lielākoties nemaz nav skaisti, bet viņi savu ārējo stilu ir izkopuši tādu ka cilvēkiem jāatskatās. Un ir otra kategorija kuri nav nedz loti skaisti nedz pamanāmi. Ja nezināt pat nepatiktu ka viņi saistīti ar modes un vai skaistuma industriju.

burbule, tās jau ir dažādas sugas. Ir instagram sportistes, ir instagram bagātnieces, ir instagram sexuljas, ir skaistumkonkursu dalībniecies, ir koijotu apmeklētājas, un katrai savs šablons. Saliec kopā pa bariņiem un viņas ir vienādas. Tas, par ko es runāju tajā skaistumkonkursu sakarā ir tas, ka caur šīm absolūti vienādi krāsotajām sejām un ieveidotajiem matiem, nevienai nespraucas cauri personība. Labi, peldkostīmus tur iedod vienādos, bet vakarkleitas meitenes izvēlas pašas, taču viņas visas izskatās vienādas, ne kripatiņas no personības vizuālajā tēlā.

ir taču patīkami, ja draudzenes/mammas/māsas/vīrieši pasaka- skaisti izskaties.
Katrai/katram ir savi skaistuma standarti.
Par elementārām lietām personīgo higiēnu nemaz nerunājot. Diemžēl daudziem tā klibo, šeit pat ir bieži bijušas diskusijas par to, joprojām atceros kādai likās normāli, ja veči brūnas svītras apenēs atstāj.

Tad Latvijā tikai viena tipa vīrieši tiktu precēti un būtu attiecībās. Tie, kas kaut nedaudz atšķiras tiktu nozākāti un pamesti nomiršanai vientulībā vai saplosīšanai vilku baram.

Kā jau rakstīju, sievietes atšķiras ~nedaudz~, nevis pavisam neatšķiras. Kādreiz man arī šķita, ka o jā, tāda dažādība Latvijā, it sevišķi Rīgā. Pēc atgriešanās no studijām Spānijā tomēr mans viedoklis ir krasi mainījies. Mums tās atšķirības ir kā starp apelsīniem un mandarīniem, citās valstīs ir viss klāsts no apelsīniem līdz banāniem, zemenēm un artišokiem regulāri redzams ielās. Grūti to tā normāli izskaidrot. Būtībā mana doma ir, ka citur cilvēkiem ir individuāla gaume un nav bail atšķirties, Latvijā atļaujas atšķirties tikai ar sīkumiem, jo arī tā gaume ir ļoti standartizēta. Kad labāk nezināju, man tie sīkumi šķita wow, bet tagad tāda sajūta, ka nav kur spārnus izplest tik šaurā vietā.

Tas, par ko es runāju tajā skaistumkonkursu sakarā ir tas, ka caur šīm absolūti vienādi krāsotajām sejām un ieveidotajiem matiem, nevienai nespraucas cauri personība.

vai tad sieviete ar savu personību, peldot pret straumi (nu vismaz pašapziņas un sava tēla ziņā) kādreiz piedalītos skaistumkonkursā? ja kāda tiešām īpaša sieviete ir piedalījusies, padalieties, gribētu noskatīties to raidījumu.

Ir pašam jābūt pārliecinātam par sevi, tas viss ir atkarīgs no tā, kā tu sevi pasniedz. Nevajag obligāti meikapu, dārgas drēbes utt., lai tu būtu skaista. Pat vislielākā skaistule, ar skaistām drēbēm, burvīgu seju, gariem, zīdainiem matiem, bet ar drausmīgu raksturu, izturēšanos pret cilvēkiem, uzvedību - man tāda vairs neliksies skaista. :-)