Ir cilvēki, kuri man izraisa tādu instant nepatiku un tur vairs nekas nekad nav grozāms. Tie var būt normāli cilvēki, kolēģi, skolasbiedri, draugu draugi, neko sliktu nav izdarījuši vai pateikuši, bet nepatika ir šaaaussmīga.
Ir cilvēki, kuri man izraisa tādu instant nepatiku un tur vairs nekas nekad nav grozāms. Tie var būt normāli cilvēki, kolēģi, skolasbiedri, draugu draugi, neko sliktu nav izdarījuši vai pateikuši, bet nepatika ir šaaaussmīga. Es izvairīšos no komunikācijas ar šiem cilvēkiem, pieklājības robežās, protams.
Vispār jau man piemīt prasme būt ārēji it kā pilnīgi mierīgai, ja iekšeji esmu ļoti satraukta, uzvilkusies, dusmīga utt. Spēju to notēlot ar tādu poker face. Jo pēc sajūtām man šķiet pazemojoši izrādīt, ka esmu aizskasrta,
Tās, kas te saka, ka pret visiem ir vienādi laipnas, smaida kā labākajiem draugiem, lai gan patiesībā jūt nepatiku, kā Jūs izturaties šim cilvēkam aiz muguras? Ok, ja neaprunā un vispār neapspriež, tad tas ir ļoti apsveicami, bet tie kas sejā smaida sejā un aiz muguras runā visu to sliktāko - ui, ui, ui kā nicinu šādus cilvēkus!
Tās, kas te saka, ka pret visiem ir vienādi laipnas, smaida kā labākajiem draugiem, lai gan patiesībā jūt nepatiku, kā Jūs izturaties šim cilvēkam aiz muguras? Ok, ja neaprunā un vispār neapspriež, tad tas ir ļoti apsveicami, bet tie kas sejā smaida sejā un aiz muguras runā visu to sliktāko - ui, ui, ui kā nicinu šādus cilvēkus!