Piekrītu par pareizu izmēru. Man laulību gredzens bija par lielu, vienu brīdi gandrīz pazaudēju. Aiznesu juvelierim, samazināja izmēru - gredzens nekust no vietas ne traukus mazgājos, ne peldoties, ne dušā ejot. Novilkt varu, bet ar vieglu piespiešanos. Un vasarā ir dienas, kas pirksti nedaudz pamst un ziemas salā - nedaudz saraujas, nekas no tā netraucē gredzenam normāli būt uz pirksta.
Ļoti daudziem ir nevis reāla nepieciešamība ņemt nost gredzenu, bet vienkārši pieradums. Nu es citus gredzenus ņemu nost, bet tikai ne laulības gredzenu. Vienīgā reize, kad ņēmu nost, bija grūtniecība, kad daudz pieņēmos svarā un bija ļoti izteikta tūska. Vīrs vispār nekad neņem nost, lai gan nav gluži ofisa klerks - lepojas ar to, ka gredzens ir nedaudz apbružāts, ieliecies un bijis "nostrādināts".
Māņticību te mekādu nesaskatu, bet man būtu savā ziņā neliels rūgtums, ja vīrs pazaudētu gredzenu - par nevižību, aizmāršību, neuzmanību. :-/ Pirktu abiem atkal jaunus, jo man ir svarīgi, lai tie būtu pāra gredzeni, nevis katram savs.