Zini, kā ir ar cilvēkiem? Nav tā, ka tie cilvēki, kas saka tieši to, ko viņi grib dzirdēt, viņiem uzreiz iepatīkas. Jā, tas varbūt ir patīkami, bet mani novērojumi rāda, ka daudz augstāk tiek novērtēti un cienīti cilvēki, kuriem ir savs viedoklis. Tā kā izpatikšana nav tā lieta, uz kā pamata celt tālejošākas attiecības.
Principā viss ir pavisam vienkārši. Cilvēkiem pārāk neinteresē, ko domā citi, ja tie "citi" ir kafejnīcas viesmīle, Rimi pārdevēja vai garāmgājējs uz ielas. Ja tuieietu veikalā un pārdevēja tev sāktu stāstīt, ko viņa domā par Bērziņu, jaunākajiem medicīnas atklājumiem vai kvantu fiziku, tevi tas ļoti interesētu? Tas varētu ieinteresēt tādā gadījumā, ja viņai būtu ļoti interesants viedoklis, bet vispār tu gribi vienkārši nopirkt savu biezpienu un doties tālāk gaitās.
Un te mēs nonākam pie galvenā punkta - nevis stāsti, ko TU domā, bet jautā, KO CITI domā. Visiem šķiet, ka viņu viedoklis ir ļoti svarīgs un vērtīgs, visiem patīk parunāt par sevi un saviem uzskatiem. Šo pat var novērot tādās virspusējās draugu attiecībās, ka svarīgāk ir PATEIKT, nekā UZKLAUSĪT un bieži vien cilvēki KLAUSĀS tikai tāpēc vien, lai ATBILDĒTU, nevis SADZIRDĒTU.
Man prātā ir palicis stāsts vai gabals no intervijas, neatceros precīzi. Ļoti lielos vilcienos izstāstīšu, pieļauju, ka būs lielas neprecizitātes, bet svarīgākais ir galvenā doma. Cilvēks aiziet uz kaut kādām viesībām un sāk runāt ar bioloģijas profesoru. Viesis no bioloģijas nesaprot gandrīz neko, toties profesors kā jau profesors. Bet tā vietā, lai viesis pārietu uz citu tēmu vai vispār aizbēgtu no profesora sabiedrības, viņš sāk uzdot jautājumus par tēmu. Un profesors, kuram bioloģija ir sirdslieta, aizrāvies stāsta, jo kāds klausās, kādu interesē, tātad kāds to visu novērtē.
Pēc tam profesors paziņojis, ka tik interesanta saruna viņam sen nav bijusi. Un ne jau tāpēc, ka kāds viņam ko interesantu būtu pastāstījis ;)
Ceru, ka domu uztvēri :) Protams, tas, kā tu interesēsies darbā par klientiem var ļoti atšķirties no tā, kā vari interesēties par kursabiedriem vai kolēģiem, bet ar tādiem maziem solīšiem vari sāk "tipināt".
Un vēl - pamēģini bez visa šitā "ai, kā parasti..." Padari pati savu dzīvi interesantāku un uzliec sev uzdevumu vismaz vienu reizi dienā izdarīt kaut ko citiem pastāstāmu.
Ko vakar darīji? - Taisīju žuljēnu.
Ko vakar darīji? - Gleznoju taureņus.
Ko vakar darīji? - Lasīju grāmatu par senās Grieķijas kultūru.
Ko vakar darīji? - Ar granātmetēju iznīcināju pretinieku komandu datorspēlē.
Ko vakar darīji? - Staigāju pa pilsētu, pētot arhitektūru.
Un pēkšņi kāds teiks - ooo, pēc kādas receptes taisīji žuljēnu? Es mēģināju, man sanāca par šķidru... Un jums JAU būs kopīga tēma, par ko varēsiet parunāt un būs interesanti - dabīgi, nevis mākslīgi. Tas nekas, ja tev žuljēns nebūs sanācis, tam nav nekāda nozīme :D
Šausmīgi gari sanāca, bet man nez kāpēc sagribējās izteikties, neskatoties uz to, ka nevienu tas visticamāk neinteresē :D