Mans vīrietis nav no garajiem, 1.83 m, bet.ja nostajamimonologs un papetam sevi spogulī, es tāpat izskatos sīka vai blakus jo viņš ir plats, budigs, bet es smalkaka. Garuma atskiriba nav mums liela. Ar viņu jūtos komfortabli, ja uzvelku papēžus, tas cits stāsts kaut viņam nav iebildumu, drīzāk patīk.
Pirmais puisis man bija īsāks par mani, atzīšos, bija reizes kad man tas lika piedomāt kā no malas izskatāmies. Bet atkal jāsaka, ka viņs bija budigs, es smalka, toreiz ļoti smalka :D:)
Svarīgākais jau pašai būt harmonijā ar sevi un pieņemt savu augumu. No malas ļoti labi redzams. Zinu ļoti skaistu sievieti kura ir gara dāma, 1,86 m un staigā sakumpusi, briesmīgi. Bet augums kā konfektei, glīta seja un plusā tam, simpātisks raksturs. Jāsaka, ka viņas kompleksi radās pateicoties tiem gudrākiem kuriem viņas augums bija svarīgāks par savu, katru dienu skolā izteica pa piezimei
.Garums tomēr tā lieta kuru mainīt nevar.
Mans garais monologs ar apaksdomu, nebūsim rupji pret garāka auguma meitenēm, tas tiešām atstaj sekas.