Labs vakars, forumieši!
Izlasīju tēmas aprakstu un komentārus, kas lika pasmaidīt un kārtējo reizi arī padomāt par šādām tādām lietām, uzskatiem, jāsaka, pat piereģistrējos šajā forumā, lai ievietotu komentāru :-D
Var jau būt, ka tēma mani uzrunāja, jo tuva. Varu pievienoties garo meiteņu pulciņam ar savu 186 cm garo augumu, kāds noteikti nodomās vai pateiks-Gulivers, šausmas, nav glīti, šis garums pat garo meiteņu pulciņam par garu utt.. Bet tāda jau sabiedrība ir kopumā (vecais labais-cik cilvēku, tik viedokļu), par to varētu diskutēt daudz un dikti, pie kopsaucēja tā arī nenonākt (cik klišejiski).
Jāatzīst, arī mani kompleksi vēl tā īsti palaiduši vaļā nav, vai drīzāk, es viņus. Vienu gan sapratusi, ka nekāda katastrofa tā nav, ir jātiek tikai galā ar kustonīšiem savā galvā, kas liek justies kādā ikdienas situācijā neērti. Kā jau šeit komentētāji minēja-lieta, ko mainīt nevar, atrodos starp jomas profesionāļiem, kuriem, pēc būtības, vajadzētu interesēt tavas profesionālās spējas, nevis matu krāsa, apavu izmērs vai vidukļa apkārtmērs. Iespējams, skan banāli, tāču, man jau šķiet, ja cilvēks dara to, kas sagādā prieku, spēj kādā jomā apliecināt sevi, vienkārši jūtas labi, komfortabli, nav svarīgi visi šie "pēc pasaules apstiprinātā standarta".
Un, kā ar šad tad dzirdamajiem-tu esi tik gara, glīti, neglīti, labi, slikti? Ja jūties labi, štrunts, ko kāds "lielais eksperts" saka. Var tikai pabrīnīties, kas ir tas, kas cilvēkam šķiet tik svarīgs pasaulē un cilvēkos.
Galvenais-darbs ar sevi. Būtībā, jau sen visiem zināms sakāmais. Tā tāda mana skaļā, rakstiski vidēji garā pārdoma.:-D
Jauku vakaru!:-)
1
