Es savos 25 joprojām jūtos krietni jaunāka, gan izskata, gan maķenīt domāšanas ziņā. Ar šo domu sevi mierinu :)
Itkā jau nav ne vainas - izglītība ir, auto ir, dzīvot arī ir kur un draugs pie sāniem. Bērnus neplānoju, bet es jau esmu sākusi just sabiedrības nostāju - nu drīz jau būs, nu kad plānosiet? Godīgi sakot, vēl pāris gadus tiešām nevēlos... un arī bailes dažreiz, ja nu attopos par vēlu?
Vienīgais, kas mani uztrauc šobrīd - tas ir darbs. Vēlos atrast labu ilgtermiņa darbu uz kuru ir prieks celties no rīta un strādāt, kā arī normālu atalgojumu, kas atspēko manu ieguldījumu darbā un ļauj man iespējas krāt arī nākotnei. Ceļojumos nebraucu, viena negribu, pārējiem (draugiem) šobrīd nav bijušas iespējas sakrāt tādam mērķim.
Man vienmēr vajag VAIRĀK UN LABĀK, tāpēc bieži vien pieķeru pie domas, ka esmu kaut kāda neveiksminiece. Kaut gan, par ja pelnītu tos 2000eur mēnesī, atrastu iemeslu, kāpēc esmu neveiksminiece tāpat - nevarētu tomēr bez līzinga nopirkt jaunāko BMW, piemēram, un dzīvojamā platība liktos par šauru :D