Sveikas, daamas! Jau laiciigi atvainojos, ka rakstu bez garumziimeem.
Sobriid manu sirsninu nomoka taada probleema: dazas dienas atpakal mans pusis sastriideejaas, diezgan smagi sastriideejaas ar vienu manu gimenes locekli. Sajaa gadiijumaa bonus ir tas, ka mans pusis vainiigs nebija, bet otrs ir briesmiigi lepns un riebiigs. Man buutu pilniigi vienalga, bet mees visi triis dziivojam kopaa, mums citu variantu sobriid nav, ja gribam dziivot kopaa. Sobriid mani nomoka doma, kaa lai dziivo taalaak? Es veelos attieciibas, kopdziivi, bet es nezinu kaa lai to uztur, kaa lai izvairaas no saadaam situaacijaam. Paslaik dziivojam skirti, atstaajaam lepno radinieku, lai nomierinaas, bet nu man ir bail atgriezties kopaa ar miiloto viirieti, es negribu, lai vini striidas, negribu dziivot starp divaam uguniim. Diemzeel neprotu arii to pateikt miilotajam, taa lai vins mani saprastu.