Bieži vien esmu aizdomājusies, ka attiecības, otras pusītes meklēšana... Vai tas viss nav pārvērtēts šobrīd? Mums apkārt esošais ietekmē mūs, kas liek mums gribēt iekļauties kaut kādās normās.(TV, reklāmas, mediji) Kā jums liekas?
Es domāju...
Viena no īpatnībām -mēs redzam pārus filmās, pārus reklāmās... sanāk, ka mums visiem ir iepotēta tā ideja, ka mēs nevaram būt vieni. Cilvēki veido pārus, bet reti kurš tiešām jūt to otru cilvēku, kā savējo, vienīgo!, un esošais bieži vien ir tikai priekšmets sava ego apmierināšanai...
Nākamā problēma - Puiši meitenes mēdz atlasīt pēc izskata, internetā vai uz ielas izvēloties vispirms izskatīgākās. Tālāk ķidā tās atlasītās un beigās izvēlās labāko no tām, bet nav sajūtas, ka īsto un mīļāko uz pasaules!
Vai drošāk atrast īsto nebūtu, ja 1)reālajā dzīvē, redzot uzreiz žestus, mīmiku, sevis pasniegšanu, visu kopumā 2)pēc kopīgiem kaut kādiem piedzīvotiem notikumiem, tikai sākt domāt, ka šis cilvēks, varētu būt kas vairāk, jo ir tik interesanti un labi ar viņu 3)pirmajā reizē cilvēku neskatot kā iespējamo boyfriend girlfriend bet interesējoties par viņu vienkārši kā par cilvēku. Iepazīties, tā lai redzētu cilvēku no dažādām prizmām, lai rezultātā varētu atklāties, ka katrs ir no savas planētas, vai otrādi - ka abiem ir ārkārtīgi interesanti kopā un ir vēlme vēl un vēl dziļāk iepazīt otru... :) Kā jums liekas? Cilvēki pārāk nekoncentrējās uz partnera meklēšanu sev un nav tā, ka aizmirst par cilvēciskumu ikdienā?(kas varētu izrādīties iemesls, kāpēc palaižam garām iespēju, iepazīties ar kādu lielisku cilvēku, varbūt?) :)