Vaadzīgs jūsu padoms... Jau ilgaku laiku iekšēji esmu apsvērusi domu šķirties no vīra, kas ir ari manas meitiņas tēvs. Viņa attieksme kopš meitas dzimšanas ir mainījusies (3 gadi). Nu jau kādu laiku virs arī nestradā, naudu pelnu es, es uzturu vinu un arī mūs ar meitiņu. Sakumā ar to samierinājos, domāju, ka tas tikai pagaidām un ka darbu jau atradīs, tad atkal viss būs labi. Taču kā izsatās, darbu meklet viņš netaisās. Vienīgais labums nonviņa ir tads, ka nepieciešamības gadījumos, kad pati nevaru viņš izņem no dārziņa bērnu un pieskata.
Šobrīd man tas viss tik ļoti ir nogurdinājis, ka biju gatava šķirties, bet tagad, ziemassvētkos, kad mana mamma jautāja meitiņai, kà viņai patīk dāvanas, meitiņa atbildēja, ka nevajag dāvanas, bet viņa grib lai mammīte ar tēti viens otru mīl. Ko man darīt? Es negribu dzīvot un tēlot, ka mums viss ir labi, sen jau tā vairs nav! Arī meitiņai to nespētu paskaidrot, jo tēti viņa mīl un uzskata par pašu lieliskāko cilvēku.
28
