Vispār ļoti interesantas sajūtas- nedaudz smieklīgi un nedaudz skumji. Atkal ir pienākusi tā diena, kad raudu spilvenā, jo kārtējais kretīns mani ir sāpinājis! Ko es gribi pateikt? To, ka mērķtiecīgi izvēlos viena tipa vīriešus. No vīriešiem ar kuriem attiecības būtu mierpilnas un mani cienītu, lutinātu, mīlētu- bēgu ko kājas nes. Bet ar šiem izdzimteņiem, turklāt, katram no viņiem savs šarms alkohola, narkotiku, pārlieku tusiņu, nelegālā darba, šizofrēnijas, bezdarba, hronisku melu un citu problēmu izskatā.
Jūtos kā pasaules glābēja? Nemāku veidot normālas attiecības? Mazohisms? Garlaicīgi? Atbildi nezinu!
Bet jūtos iekšēji tik sačakarēta, ka nespēju tikt ārā no šī murga, man ir izveidojusies pilnīgi greiza vērtību sistēma! Kā piesaistīt sev labus cilvēkus? Nebūt aizdomīgai un uzticēties? Kāda ir jūsu pieredze ar sliktajiem puišiem?
95
