Nu jauki šis vakars man ir sabojāts...
Gribēju izvest suni laukā, izeju ārā, puisis pretī iet ātrā tempā, paiet garām un tur aiz viņa kādu gabalu nāk vel viens vecis ar šņabi rokā.. Kā ieraudzīja mani tā sāka lamāties skaļi - "ko lūri bļed, pa purnu vajag stūlbā kuce.." es nobijos jo viņš ātrā tempā nāca pretī, es pie pašas mājas, griezos apkārt un gāju atpakaļ pie durvīm sabijusies un centos atvērt durvis, protams uztraukumā tas neizdevās uzreiz, tas vecis vel lamājās un vel kā uz pus sekundi uz viņa pusi paskatījs tā man pieskrēja klāt un vel aplēja ar savu šņabi un lamājās tālāk, es beidzot atvēru durvis un tiku iekšā paldies dievam! Tas vel ko lamājās lai mūku...
Goda vārds ja es tur būtu vel kādu mirklīti ilgāk tad viņš pa seju man iedotu.. Nu tādi brīnumi man pirmo reizi gadījušies pie pašas mājas, nav mums pat tāds rajons kur šādi notiek.
Goda vārds es ceru ka viņam kāds pa purnu iedos..
Tagad sabijusies sēžu, tiešām tā pārbiedēja tas preteklis!