Esmu lasījusi franču vēsturnieku darbus, kuros atainots varenais mīlestības stāsts starp imperatoru Napoleonu un viņa mīļāko Žozefīni. Cita starpā izrādās Napoleonam esot bijusi neatvairāma kāre uz Žozefīnes dabisko smaržu. Dažas dienas pirms viņš plānoja apciemot savu mīļoto, viņš pat esot sūtījis ziņnesi pie savas favorītes, kurā piekodinājis Žozefīni nemazgāties.
Zinu atsevišķus šādus pat piemērus arī savu paziņu (vīriešu) lokā. Esmu arī sevi pieķērusi pie domas, ka bieži vien mani vairāk uzbudina, nevis dārgu vīriešu odekolona smarža, bet paša vīrieša aromāts, dabisks.
Vai daudzām sievietēm tā ir? Starp manām draudzenēm tādu nav, vismaz neviena neatzīstas.
Ko jūs! Vecim ir janoberžas pirtī. Jāizskuj intīmās un citas vietas. Jāiztīra māja. Jānomazgā trauki. Pedikīrs un manikīrs. Un vēl daudzkas jāizdara lai sarunātos ar cosmo dāmām! Par seksu vispār nerunājot! :-D :-D :-D
Nu Napoleons, hmm, diezinvai ir lakstojies tikai gar padusēm vien. Ne velti francūži ir dažādu seksuālo virzienu pamatlicēji un korifeji. Tautā zināms gan franču skūpsts, gan franču kunilinga metode, pat franču "iesnas"...
Nu Napoleons, hmm, diezinvai ir lakstojies tikai gar padusēm vien
Nezinu, sveci neturēju, bet tie hm.. aromāti.. nāk tieši no konkrētām kermeņa zonām (paduses, intīmie orgāni). Ja ar higiēnu viss ok, tad īpašo aromātu kā tādu nevar būt un tas mistiskais ķermeņa aromāts tā arī paliek mistisks. Cita lieta, ja kādu uzbudina tieši tās dīvainas ķermeņa smakas. Katram savi tarakāni galvā
man ļooooooooti patīk mana vīrieša dabiskais aromāts, bet es ar to saprotu nevis to aromātu, kas varētu rasties, ja trīs dienas nemazgājas, bet gan katra cilvēka specifisko smaržu. man ļoti patīk kā smaržo mans vīrietis kad vakarā ir bijis dušā un tad no rīta, kad kopā mostamies viņam nav nekāda odekolona smaržas, tikai ķermeņa dabiskais aromāts, tāda drošības un mājīguma smarža. es pat nevaru izskaidrot, bet tā noteikti nav ne padušu, ne kāda cita nepatīkamā smarža.
Nu, ja runājam par sviedru aromātu un dārgām smaržām, tad es, loģiski, izvēlos smaržas.
Bet tomēr, katram cilvēkam ir sava īpaša smarža (nē, ne jau par sviedriem es runāju). Grūti izskaidrot, bet man ļoti patīk pieglausties draugam un just kā viņš smaržo, kad nav izmantojis smaržas. Tāda unikāla smarža (un saku vēlreiz - nē, tā nav sviedru smaka. :D )
Bet ko tad jūs sakāt par mūžseno teicienu, ka īstam vīrietim jāsmaržo pēc zirga, tabakas un sviedriem? To savulaik attiecināja uz kovbojiem, kuri bija sieviešu iekāroti Amerikas prērijās.
Manuprāt, īsts vīrietis ar to arī atšķiras, ka viņam ir dabisks aromāts. Kā es to izprotu? Skaidrs, ka mēs šeit nerunājam par kaut kādu atejas veci ar nedēļu nemazgātām padusēm un piekakātām biksēm.
Runa ir par kontrolētu, koptu dabisko aromātu- pavisam vieglu sviedru smaržu, neuzkrītošu, viegli uzjundījošu sūdu smaciņu. Lai jūt, ka mājās ir vīrietis.
Atgādinu- es nekādā gadījumā nerunāju par nemazgātiem sušķiem, bet par dabisku, vīrišķīgu vīrieti!
Man šķiet es zinu to grāmatu, kur vārds vārdā bija par šo Žozefīnes smaržu. Pirms daudziem gadiem lasīju. Autore pati grāmatas recenzijā atzina, ka ļoti daudz kas ir viņas izdomāts, lai grāmatu padarītu aizraujošāku, bet neraugoties uz to, fakts par tieksmi pēc partnera dabiskās smaržas iespējams varētu būt patiess, jo daudzus taču tas iekvēlina. :)
Daudz ir atkarīgs arī no seksuālās izglītības, virtuozitātes un gardēdības pakāpes. Ja cilvēkiem ir apnikušas tradicionālās seksa izpausmes, un notiek ķeršanās pie anālā seksa, kaviāra ēšanas, zelta lietutiņa, tad arī mainās attieksme pret smaržām. Dabiskas lietas iepatīkas.
25
