Dzīve kā uz plaukstas - internetā

Esmu laikam izņēmums, jo man besī likt visas figņas par sevi i-netā. Pat draugos par mani ir minimāls info. Jo citi mazāk zina, jo labāk.

Nē, nav nekādas neaizsargātības sajūtas, jo neesmu reģistrējusies ne facebook, ne instagram utt. Vienīgais kopš seniem laikiem esmu draugiem.lv (bez bildes). It kā nav vērts būt, jo neko tur nedaru, bet nedzēšos ārā, jo ir doma - ja nu kādreiz vajadzēs ar kādu bijušo studiju/skolas biedru sazināties :D

Esmu tikai draugos, bildes arī pieejamas tikai draugu lokam.

es lieku visu un man patīk

Neko daudz nešēroju. Tajā pašā Instagramā no personīgām lietām nekā īsti nav, tikai kaut kādas lietas, kas vizuāli piesaistījušas. Selfijus netaisu ;)

Man gan šķiet, ka neaizsargātam nevienam nevajadzētu justies, jo cilvēks jau pats nosaka, ko publicēs. Un parāda jau tikai sevi no labākās puses - fotogrāfijas no tā leņķa, no kura izskaties vislabāk, portretiņš no glaunā restorāna, nevis 20 gadus neremontētā dzīvokļa utt. utt. Savas bēdas un problēmas jau tā īsti neviens uz ārpusi neizlaiž.

Es maksimāli izvairos no savas dzīves publiskošanas sociālajos tīklos. Man nevienā soc. tīklā nav albuma, ierakstu par emocionālo stāvokli, attiecību statusu utt. Kādreiz bija, bet tad aizdomājos, ka man to nevajag... Un, re kā, izrādās, ka Tu pēc tam paliec daļai cilvēku tāds neinteresants - tiklīdz beidzas citu bilžu laikošoana, ieteikšana, komentēšana, attiecības ar cilvēkiem savā ziņā atsvešinās, kamēr paralēli būs kāds, kurš cilvēkam būs svešs, bet ar laikošanu, ieteikšanu un komentēšanu kļūs turpat par labāko draugu šim cilvēkam...
Stulbs laiks pienācis, kurā sociālo tīklu savstarpējās attiecības iet mazu soli priekšā un ir prioritārākas par reālās dzīves attiecībām.

Mana profilā redz tie kas man ir draugi, instagrama redz visi, bet nejutos slikti ja kads skatās kam interesē, pilnīgi vienalga! Ir lietas ar ko dalos ir ar ko nē!

Neesmu ne draugos, ne facebook.
Instagram bildes lieku reti, un tās redz tikai daži draugi. Neviens nezin manu attiecību stāvokli vai kaut ko privātāku, tāpēc jūtos droši.

Neaizsargāta nejūtos. Kad dzīvoju ārzemēs, internets bija vienkāršākais un vienīgais veids kā sazināties ar draugiem utt. Postoju visu ko, gan facebookā gan instagramā. Draugos vairs neeju iekšā. Agrāk gāju, lai sarakstītos ar mammu, jo viņa nemācēja lietot facebook :D, bet tagad vajadzības vispār nav.

Facebook, Instagram, Twitter un tamlīdzīgas vietnēs nekad neesmu reģistrējusies un nereģistrēšos. Vienīgais sociālais saits, kur mani var sastapt, ir draugiem.lv un arī tur - bildes un dienasgrāmatu ierakstus var redzēt vienīgi draugi, profila informācija minimāla. Svešiniekiem būs gana ar profila bildi. Mana personīgā dzīve ir lieta, gar ko citiem nav daļas.

Izmantoju instagram, feisbukā ik pa laikam atzīmējos, ko daru, kur esmu. Ja nevēlos, lai kāds zina par manu emocionālo stāvokli, tad vienkārši neko nepubliskoju. Mazliet piedomāju, lai mani soctīkli neizkatītos pēc kaut kādas lielīšanās platformas, bet tas, ka kāds kaut ko par mani zina, tas man vienalga. Es neesmu ikdienā sevišķi runīgs cilvēks, t.i. nesāku pirmā stāstīt, ko es darījusi, kas man bijis, tāpēc reizēm šīs bildes vai posti ir tāds labs sarunas atvērējs. Man gribas padalīties ar to foršo ko esmu redzējusi/piedzīvojusi, bet es kaut kā nebāžos personiski ar to virsū. Ja kādam arī tas traucē, ir lieliska opcija nesekot cilvēkam.
Katrā ziņā, tas, kur es ceļoju, ar ko man ir attiecības, kur es strādāju un kā izskatās mana Ziemassvētku egle nav kaut kāds noslēpums.

Informācija, ko publicēju sociālo tīklu profilos, mani neuztrauc, jo to kontrolēju un neko daudz par sevi tur neesmu atklājusi. Ir tikai profila bilde un viena veca ceļojuma bildes.
Bet nepatīk, ja citi publicē bildes, kur arī esmu redzama. Tāpat nepatīk informācija internetā, kas atrodama ar mani darba sakarā.

Gan draugos, gan Instagramā manas bildes redz tikai mani draugi, nevis visa pasaule. tad nu īsti nejūtos atklājusies. Draugos, FB bildes baigi nelieku, profila bildes arī ir pavecas....

Par emocionālo stāvokli - Postot ne tikai bildes, bet arī dažādus jūtu izplūdumus liekas tik, es atvainojos, stulbi. Vairāk par tiem jēlajiem, raudulīgajiem, salkanajiem tekstiem.

Arī attiecības, bērni liekas intīma lieta un nesaprotu kapēc tas ir jāpaziņo visiem.

Istagramā lieku bildes', kas pašais liekas skaistas vai ar kaut ko interesantu vai skaistu. Gadās arī ēdiena, bet cik tagad skatos savu instagramu, tās ir bijušas lai tikai padalītos ar kādu īpašu vai interesantu ēdienu vai restorānu. Jo bieži vados pēc citu ieteikumiem.

Selfijus nelieku. Bet savas bildes gan. Kuram gan nepatīk komplimenti un priecāties, ka simpātija vai kāds bijušais nolaikojis :D

Un jā, manus sociālos tīklus redz tikai mani draugi. Un neko personīgu neatklāju.

Esmu facebook un dr.lv. Nelieku nekādus attiecību statusus, vai ko ēdu brokastīs, vai ko mans mīļotais man uzdāvināja variantus. Ielieku savu reizi kādu bildi albumā, bet facebook esmu reti, ne visai patīk man viņš.

domājams, ka drīz būs "skatieties, kāds man s**s". - tas attiecināms uz tiem, kuri tiešām bez maz savu dzīvi internetā izlikuši kā uz delnas.

esmu tikai FB un arii tur reti ko rakstu vai lieku bildes. manu info var tikai mani draugi redzeet. arii ik pa laikam izdzeeshu cilveekus ar kuriem jau krietnu laiku neuzturu kontaktus. man nevajag cilveekus, kuriem nevajag mani.. :)

Elizabete, arī tādā ziņā... ja cilvēki rāda tikai to labāko, tad tas visticamāk ir tukši un cilvēki paši to rāda, lai "pierādītu" , ka ēd to, ir kopā ar to... ja tiešām būtu laime, nebūtu tās vēlmes "atrādīt" kādam savu dzīvi.

Bet par tiem, kuri pasaulei regulāri dara zināmu, kur atrodās, ar ko pavada laiku... tur jau varētu sākt domāt, vai ja gadījumā kāds ienaidnieks uzrodas, tas neatvieglo iespēju nelabvēlim sarīkot ideāli pretīgu plānu? Protams, mēs par to nekad nedomājam. Bet brīdī, kad maksimāli neveicas, nekur un nāk neveiksme pēc neveiksmes mēs sākam domāt - varbūt kāds nolādējis mani? Un tik atklāti sevi pasniedzot, šķiet, tas reāli ir pavisam vienkārši izdarāms, ja nelabvēlim ir iekāriens.

Undersun, kādā ziņā attiecības un bērni ir intīma lieta? Vai ejot pēc sīkā uz dārziņu no pārējiem vecākiem slēpsi, ka esi Kārlīša mamma? Un ar attiecībām es domāju - nopienas, stabilas. Man liekas forši, ja redzu, ka kāds no maniem paziņām tajā pašā fb paziņo par saderināšanos, vai ieliek kāzu foto, vai vienkārši norāda attiecību statusu. Es nerunāju par tiem gadījumiem, kas maina ik nedēļu un tad tu skaties - Anna no 8-23. janvārim gulēja ar Maratu, pēctam 14. februārī bija uz randiņu ar Pēteri, 4. jūnijs - 12 oktobris, attiecības ar Nauri un tad pēkšņi atkal Pēteris :D

Nav man tādas sajūtas, jo es pati izvēlos, ko lieku netā. Ja nevēlos, lai kāds zin, ko tobrīd domāju vai jūtu vai redz kādas lietas no manas dzīves, tad vnk nepublicēju. Visa pasaule nevar zināt visu par mani, ja es pati neizvēlos pilnīgi visu publicēt. Tas ir tieši tik vienkārši.
Instagram lieku dažādas bildes. Selfijus gan ļoti reti. Dr.lv un facebook manas bildes vai kkādu info redz tikai mani draugi. Nejūtos apdraudēta no tā, ka mani dr.lv draugi(kas ir cilvēki, ko es arī realitātē zinu) var redzēt bildes no mana ceļojuma vai arī, ka instagram ir redzams mans kaķis. Jā, facebook man ir atzīmēts attiecību statuss, bet man tas nav nekāds noslēpums un man tas arī neliekas nekas tāāāds.