Precēties vai nē

Beidz, es pati iepriekš laulājos baznīcā, izšķīros, nav nekādu šķēršļu.

un kā ar morāliem/ētiskiem apsvērumiem

Es domaaju, ka te nevajag ne ultimaatus, ne iespringt uz preceeshanos shajaa gadiijumaa, ja visaas citaas jomaas kopdziive apmierina. Galvenais, lai naakotnes maaja ir uz Tava vaarda, ja nu kas, taa buus Tev un Taviem beerniem.

Par vecaakaas paaudzes viedokli nevajadzeetu satraukties, Tavas mammas laikaa ideaalais tachu nevainiigiem bij jaaprecas un taa... Ja viirietis pelna, labi izturas pret Tevi un Taviem beerniem buutu stulbi skriet prom, jo vins, redziet, negrib preceeties.

Ja abiem aiz muguras nebuutu shkjirta lauliiba, nebuutu beernu, tad buutu savaadaak, bet shajaa gadiijumaa, kad tas viss jau reizi ir bijis, nevajag pieiet shim jautaajumam tik strikti. Buutiibaa tas papiirs neko Tavaa dziivee nemainiis.

Nomenedžee visu ar materiaalo pusi naakotnes pirkumos, lai "ja nu kas", tiek Tev. Tie gadiijumi kaa - "ja nu vins jaapglabaa vai shis komaa gulj", zini, taa nebuus Tava probleema, un Tevi arii nebuus pie kaa vainot, taa buus bijusi vinja izveele nepreceeties, un shaados gadiijumos vinja radu saime varees darboties.

taadu leemumu ir jaapienem kopigi jo attieciibaas dominee divi cileeeki Kaazas nedrikst uzspiest

es pati iepriekš laulājos baznīcā, izšķīros, nav nekādu šķēršļu.

Baznīcā laulājaties dēļ smukuma? Viens šķērslis ir - ja laulība slēgta katoļu baznīcā, to šķirt nevar, vismaz konfesijas ietvaros. Bet iespējams šī laulība skaitīsies spēkā esoša arī citās tradicionālajās konfesijās. Protams dzimtsarakstu nodaļā var izšķirt, taču no baznīcas viedokļa paliec precēta.

Neuzdod jautājumu, ja negribi dzirdēt atbildi. Tu pajautāji, vīrietis godīgi atbildēja. Tagad tikai tev lemt, kā tikt galā ar sekām.

...taču no baznīcas viedokļa paliec precēta

Nu tad no baznīcas viedokļa tāpat viņa jau gadiem "dzīvo grēkā" ar citu (arī, iespējams, "no baznīcas viedokļa precētu") vīrieti. Domāju, sarakstīšanās dzimtssarakstu nodaļā no tāda viedokļa neko daudz neizmainīš.

Bet no juridiskā viedokļa - apglabāšana, mantošana utt. - izmainīs pamatīgi.

57days, mani pilnīgi nesatrauc tēmas autores attiecības ar baznīcu un piekrītu, ka attiecību oficiāla noformēšana dzimtsarakstu nodaļā no juridiskā viedokļa būtu pluss, lai gan pieņemu mantiskās lietas var var sakārtot arī ar citiem dokumentiem.
Man tikai attieksme "precējos baznīcā, šķirties šķēršļu nebija" izklausās nedaudz vieglprātīga, un gribēju norādīt, ka šķēršļi var rasties, ja kādreiz vēlēsies slēgt baznīcā jaunas attiecības.

Kā sadzīvot ar situāciju? Te tiešām jāsaka - samierinies vai šķiries. Kādas vēl var būt alternatīvas?

Un autore tiešām būtu gatava precēties, apzinoties, ka tas ir ultimāta rezultātā pieņemts lēmums?

Es piekrītu Kakaduuu, ļoti vieglprātīga attieksme pret laulībām, bet man šķiet, ka tāda ir vairumam. Precēties grib baznīcā, bet Dievam īsti netic, baznīcu neapmeklē, tā lieta pilnīgi sveša, nekāda svētuma, nekā, tikai ceremonijas pēc.

Var diskutēt, var nediskutēt, precēties viņai neviens nepiedāvāja. Tieši otrādi.

Baznīcā laulājaties dēļ smukuma? Viens šķērslis ir - ja laulība slēgta katoļu baznīcā, to šķirt nevar, vismaz konfesijas ietvaros. Bet iespējams šī laulība skaitīsies spēkā esoša arī citās tradicionālajās konfesijās. Protams dzimtsarakstu nodaļā var izšķirt, taču no baznīcas viedokļa paliec precēta.

Kopš baznīca izdod tādu pašu laulības reģistrēšanas apliecību kā dzimtsarakstu nodaļa, baznīcā slēgtās laulības šķir tieši tādā pašā kārtībā kā dzimtsarakstu nodaļā noslēgtās! Tas bija senāk, kad Zagsā laulību noslēdza juridiski, bet baznīcā dieva priekšā. tagad tas viss ir daudz vienkāršāk ..... Precies, šķiries, precies, šķiries.....

Neuzdod jautājumu, ja negribi dzirdēt atbildi. Tu pajautāji, vīrietis godīgi atbildēja. Tagad tikai tev lemt, kā tikt galā ar sekām.

Tieši tā!

Pieedod, bet pēc dzīves gudrās sievietes Tu neizklausies, kaut arī biji precējusies, ir bērni. Ultimātus drīkst uzstādīt tad, ja esi gatava iet līdz galam, t.i. būt gatavai solīto īstenot, to vistumšāko pusi (Tavā gadījumā atteikums ir saņemts, iet prom). Tu pati apzinājusies, ka nekur prom no viņa neiesi, kā arī viņa raksturs (egoisms un strikta nevēlēšanās precēties) Tev nebija noslēpums.. Nu, gudri tas nebija.

Zagsā laulību noslēdza juridiski, bet baznīcā dieva priekšā. tagad tas viss ir daudz vienkāršāk ..... Precies, šķiries, precies, šķiries.....

Nu, cik var... Zagsā jā - vari precēties un šķirties, cik tīk (tomēr arī tur, manuprāt, bija kaut kāds limits). Un dzimtsarakstu nodaļa šķirs arī baznīcā slēgtu laulību, jo galu galā - jebkura baznīcā slēgta laulība tiek reģistrēta arī dzimtsarakstu nodaļā. Un luterāņu baznīcā arī laulību var šķirt, taču katoļi laulību nešķir. Jā dzimtsarakstos šķirs, taču, ja nu pēkšņi sagribēsies laulāties atkal katoļu baznīcā - to nevarēs izdarīt, bet, kā jau minēju, iespējams, laulības katoļu baznīcā, lai arī dzimtsarakstu nodaļā šķirtas, būs šķērslis jaunām laulībām citās tradicionālajās konfesijās. Nezinu, cik tas sīki iztirzāts starpkonfesionālās attiecībās. Var mēģināt dabūt pāvesta atļauju šķirties un laulāties atkal, taču tur jau nu jābūt spēcīgākiem argumentiem par raksturu nesaderību.
Par pareizticīgiem nezinu.

Atkārtošu - man vienalga, kādas ir katras attiecības ar reliģiju, taču nevajag izplatīt nepareizu informāciju. Bet jā - katoļu laulību ceremonija ir krāšņāka par luterāņu

Pirmkārt jau laikam es nekad tādu ultimātu neuzstādītu, ja nebūtu gatava šķirties sliktākā scenārija gadījumā. Un otrkārt, es pēc šādas sarunas ietu prom un attiecības neturpinātu, jo negribētu tā dzīvot visu mūžu draudzenes statusā. Vai nu samierinies ar domu, ka nekad , iespējams, neprecēsieties, vai arī šķiries. Tev pašai jāsaprot, vai esi gatava tā dzīvot ar viņu tālāk un spēsi tā būt laimīga.

Ja jau katoļi laulību nešķir, tad kā tik daudzi precas otrreiz un pat trešo reizi? Kā tad viņi tiek vaļā no tām negribētajām sievām un vīriem?

Viņi var laulāties zagsā, bet ne KATOĻU baznīcā. Kā jau PĀRIS reizes minēju - nezinu, vai luterāņi un pareizticīgie laulās katoli, kura laulība nav šķirta. Bet, iespējams, katolim pietiek pārkristīties par luterāni/pareizticīgo un viss. Pieņemu šajā gadījumā jau daudz būs atkarīgs no konkrētā mācītāja. Ir dzirdēts par mācītājiem, kas nevēlas kristīt bērnu, ja vecāki nav kristīti.

Ir rados pāris, no kuriem viens bijis laulāts katoļu baznīcā - dzimtsarakstu nodaļā laulība šķirta, taču baznīcā nē, bet nu, lūk, apprecējies otrreiz, tikai dzimtsarakstu nodaļā, bet no baznīcas viedokļa spēkā joprojām ir pirmā laulība.

Katoļu baznīcā var šķirt laulību! Mani vecāki ir interesējušies par to, un laulību tiešām var šķirt arī baznīcā.

Katoļu baznīcā var šķirt laulību!

++ Nezinu gan sīkumos vai tur vajag pāvest atļauju vai vēl nezin ko, bet zinu pāri, kas ir šķīruši laulību katoļu baznīcā un aprecējušies vēlreiz katoļu baznīcā tikai jau ne viens ar otru :D

Manējiem nevajadzēja nekādas atļaujas, līdz kā pajautāja vai var, mācītājs bija gatavs to izdarīt uz vietas, jo laulība juridiski jau ir šķirta vairāk kā 15 gadus. Domāju, ka tās ir formalitātes un katrs mācītājs dara tā, kā uzskata par pareizi.

Meitenes, izlasiet šo, un tad spriediet, cik tas ir iespējams, cik bieži tas ir iespējams un cik vienkārši tas izdarāms

Īpaši pievērsiet uzmanību šim: Tikai laulāto nesaskaņas vai vienkārša nespēja dzīvot kopā nevar būt par iemeslu laulības atzīšanai par neesošu: ir jābūt nopietniem cēloņiem, kas ir pastāvējuši jau laulības noslēgšanas brīdī.

Un otra lieta - laulība nebūs šķirta, tā tiks atzīta kā neesoša, vispār nebijusi. Tāda sava veida juridiskā piruete.