Kā? Ziemassvētku pārdomas

Cilvēkam, kurš ārēji liekas veiksmīgs,priecīgs un skaists, varbūt iekšējā pasaule nav sakārtota un patiesībā šis cilvēks ir nelaimīgs, tikai to neizrāda. Tā kā nevajag apskausts, jo lielākoties mēs redzam tikai to ārējo pusi.

*apskaust

jādraudzējās ar veiksmīgiem cilvēkiem. un jāizmet no dzīves toksiski cilvēki, kas vienmēr velk uz leju, žēlojās, atņem enerģiju.varbūt skan nežēlīgi, bet tā vajag, sevis dēļ.
un draudzējoties ar veiksmīgiem, lieliskiem cilvēkiem, agri vai vēlu sapratīsi, ka ne viss ir tik ideāli pat viņiem, vienkārši viņi spēj ar to tikt galā labāk. un to ir vērtīgi mācīties. un tad, cerams, būs labākas lietas par ko domāt kā skaudība.

Nav vērts skaust, jo tu nekad nevari zināt, kam tam cilvēkam, iespējams, ir nācies iziet cauri, lai tiktu pie tā, par ko tu viņu apskaud. Kā arī - tu redzi, ka cits cilvēks ir veiksmīgāks, bet ja tu pajautātu sev - kāpēc? - atbilde visticamāk nebūtu tev īpaši glaimojoša. Acīmredzot, viņš ir centīgāks, strādīgāks, mērķtiecīgāks par tevi. Atceroties šīs lietas, man personīgi pāriet visa vēlme salīdzināt sevi ar citiem.

Nav vērts skaust, jo tu nekad nevari zināt, kam tam cilvēkam, iespējams, ir nācies iziet cauri, lai tiktu pie tā, par ko tu viņu apskaud.

++

Diemžēl mūsdienu industriālā sabiedrība ļoti uzspiež to sāncensību, to, ka jābūt pirmajam. Kaut vai darba vietā- tik daudz kur tiek rīkotas dažādas ''motivējošās'' sacensības, kur jāpierāda, ka esi labāks par kolēģiem. No tā visa var izrauties vienkārši koncentrējoties uz sevi. Ir jāsaprot, ka katrs ir kaut kādā savā attīstības posmā, arī tu pati. Koncentrējies uz savu dzīvi, saproti, kas ir tas, kas tieši tev pašai dzīvē pietrūkst (nevis es gribu kā citiem, bet ko es pati tieši savā dzīvē gribu). Izvirzi mērķus, ko vēlies sasniegt un tad tu beidzot sapratīsi, ka tā sacensība ir nevis ar citiem, bet tev pašai ar sevi. Nedomā tā- es gribu izdarīt labāk nekā viņa, bet gan- es gribu šodien izdarīt labāk nekā es izdarīju vakar. Un kad sāksi izcīnīt savas mazās uzvaras, tad beidzot sapratīsi, ka tu nevari sevi salīdzināt ar citiem- piemēram, ar bankas prezidentu. Tad arī nāk tā pašpietiekuma un gandarījuma sajūta, kad tu esi laimīga par sevis sasniegto, esi apmierināta ar sevi un tas, kas tur notiek citiem- pilnīgi vienalga.

jāizmet no dzīves toksiski cilvēki, kas vienmēr velk uz leju, žēlojās, atņem enerģiju.varbūt skan nežēlīgi, bet tā vajag, sevis dēļ.

++++

man kaa reiz ir viena pazinja, vina visu laiku zheelojas un chiikst. un pilniigi vinjai blakaam esot un to visu klausoties, paliek druums noskanjojums vienmeer. vina reaali velk uz leju. bet man vinjas zheel un vinja arii kaa dadzis turaas klaat.

Nesekoju citu cilvēku dzīvēm līdzi, man pietiek ar savām problēmām un pa lielam citu dzīves neinteresē, sliktā nozīmē nav cilvēki ko apskaust.

Te jau parādās pamatproblēma. Cilvēks, kas nespēj rast harmoniju ar sevi... arī raudzīsies ar skaudīgu aci uz citiem Jāsāk ar sevi.. tad var domāt par to, kā dzīvo citi

Skaudība ir bezjēdzīga emocija. Kad man iepatīkas kaut kas, kas ir citiem, es domāju, kā man arī to dabūt, nevis salieku rokas klēpī un apskaužu viņus.

Esmu pieķēris sevi pie tā, ka neapskaužu tos, kuriem iet "labāk".. cik sapratu no sevis, tad tas naca paliekot vecakam.

Jātiek ar sevi galā un jāatmet sliktā īpašība skaudība...ja vēlies būt veiksmīga,bagāta un tml. tad sāc kko darīt un cīnies... Mani personīgi tracina skauģi.

Citur saule silda siltāk, zāle zaļāka, tikai es tāda nabadzīte te kā nezāle nīkstu. Neviens nenāk no malas uzliet man mēslojumu, bet pati jau to nedarīšu, tas prasa laiku, enerģiju...........

Man patiik klausiities citu cilveeku panaakumos,priekos-uznemu taadu loti patiikamu laadinu ,un tad pasai arii gribaas sanemties izdariit kaut ko iipasu,uztaisiit kaut ko utt.Tas mani "izcel no ziemas miega"!Manii nav taadas iipasiibas ,kaa skaudiiba,nenoviidiiba.

Kā neapskaust citus?
Tu jau reāli neko nemaz nezini par citu cilvēku dzīvēm. Tā tikai tāda butaforija vien ir - mūsu personīgie priekšstati, attieksmes pret citiem. No pieejamām informācijas druskām uzbūvēti uzskati.
Realitāte ir cita. Un reizēm to pat mēs paši līdz galam neizprotam un netiekam skaidrībā. Tas jau visiem skaidrs, ka mūsu publiskais ES ir pavisam citādāks kā personīgais. Tas, kas tev patiesībā skauž, ir uzlikta maska. Paskaties uz sevi - cik, no tā ir patiesība, ko tu apkārtējiem pozicionē? Cik daudzi pazīst tavu patieso būtību, domas, jūtas? Vai vispār esi atklājusies kādam tā pa īstam?
Skatoties uz sevi, zinu, ka atrastos bariņš, kas mani apskaustu dažādu apstākļu dēļ, bet zinot SAVU realitāti, nenovēlētu to pat visļaunākajam ienaidniekam.

Te es mazliet tevi nesapratu,ja cilveeks staasta ko loti labu par sevi...tu ceri,lai realitaate buutu cita?Buutu vieglaak pienemt ,ka realitaatee nemaz tik labi neiet...!
Es nemaz neiedzilinos ,cik tas staasts ir reaals 100%-dziivoju liidzi tam piedziivojumam ,notikumam -patiikami uznemt pozitiivu informaaciju.

ahahahahaha

rēcu

paldies, kārtējo reizi apstiprinās manas teorijas par bābām, kuras iedalās:

a) skaudīgas kuces - 49% bābu
b) klusi cer, ka patiesībā esi neveiksmīgs un nelaimīgs mēsls, kam veiksme ir tikai maska - 50% bābu
c) normālas sievietes 1%

vot iestāsti bābai, ka jādomā ir par sevi un kā savu personisko dzīvi uzlabot. neiestāstīsi. bāba tikai sēdēs un skaudīs līdz nosprāgs, un citas bābas viņu vēl pamācīs - tu skaud mazāk, bet vairāk ceri, ka tie cilvēki ir dziļi nelaimīgi sūdi, nevis kaut ko sasnieguši veiksminieki! pretīgi

Isti nenak prataa kadu apskaust, nav tam laika un energijas.

Bet ir nacies saskarties ar skaudibu, kas verta pret mani, nepatikami un kaitinoshi.

Ja kaut pusei cilvēku dzīve būtu tik skaista, kāda tā tiek atainota FB, tad šī pasaule noteikti būtu labāka vieta