Friends with benefits

Nē, nešķiet normāli. Lieka sevis tērēšana un mānīšana.

Bija uz pāris mēnešiem - pusis pārvācās uz ārzemēm līdz ar to nebija jēgas neko uzsākt. Neko arī nenožēloju, labi pavadīts laiks, kamēr nav uzradies "īstais". Uzskatu, ka perfekts risinājums, ja abiem negribās attiecības, bet tuvumu vajag.
Manā gadījumā no manas puses bija nosacījums, ka ar citiem "nedraudzējamies", jo pašcieņa man ir. Pārējā laikā vienkārši kopā izklaidējāmies, tikai bez saistībām un viens otram pieķeroties tikai tik daudz, cik nav žēl pēc tam sāpēt, jo skaidrs, ka nekā nebūs un abiem ar to problēmu nebija :)
Kopsummā uzskatu, ka tas ir normāli, kamēr tas vienam pret otru ir ekskluzīvi un abi zina uz ko parakstās. Savādāk tāda maukošanās vien sanāk..

Nē, tāda veida draudzība nav bijusi, kā arī kaut kas tāds nav priekš manis.

Tulīt visas kliegs un brēks, ka tas nav priekš viņas, lai arī dzīvē pierādījies, ka nemaz tik daudz tādu nav kuras teiktu nē.

Es tā gribētu, bet neviena negrib, visas grib kkādas attiecības-sūdtiecības un nosūkt naudu, tāpēc man ir friends with benefits ar savu roku. Mani tas pietiekami apmierina, tās kuces var iet dirst, lai parazitē uz kāda cita nelaimīgā.

Nav bijis nekad un arī nebūtu. Man intīmas attiecības ir tikai esot nopietnās attiecībās ar kādu. Nevērtēšu, cik normāli tas ir, katram ir sava normāluma skala.

darbojās, ja viss ir skaidri izrunāts. bet pārsteidzoši maz cilvēki ir spējīgi skaidri izrunāties.

Pati gandrīz divus mēnešus biju šāda veida attiecībās. Kāpēc? Tagad atskatoties atpakaļ, var redzēt, ka bijām plāksteri viens otram. Bet tajā brīdī man apkārt nebija draugi un šķita, ka es vienkārši izmantoju situāciju un baudu dzīvi.
Vai to atkārtotu? Nē, jo tas līdz šim ir bijis zemākais posms manā dzīvē, nekad negribētu tur atgriezties.
Ko par to domāju? Katram ir galva uz pleciem un katrs var izvēlēties, ko vēlas - īslaicīgas vai ilgtermiņa attiecības.

Nē. Es par tādām lietām nedomāju un ticu, ka arī nebūs tādu attiecību, jo es varu atklāties tikai nopietnās attiecībās.

Ja sākumā es piekristu tādām attiecībām, tad noteikti ar domu, ka varbūt iznāks kaut kas nopietnāks. Tāda veida attiecības laikam nav man.

been there, done that ;) bija forši noteiktā dzīves periodā. Tiesa, puisis joprojām ar nevienu tālāk par friends with benefits nav ticis :D

Ir gadījusies variācija par šo tēmu, bet gala beigās neviens no mums nespēja novilkt nepieciešamās robežas, lai nesāktos bardaks, tad nu kā tāda nenoteiktā bija šī dzīves lapaspuse arī atmiņā palikusi. Tiesa gan, pozitīvās atmiņas pārsvarā. :)

Esmu bijusi šādās attiecībās, joprojām esam ļoti labi draugi, tāpat kā toreiz. Bet tas viss bija ļoti viegli, bez visādām drāmām, kas dzirdētas par šādām attiecībām. Viņš man simpatizēja, bet es nekad negribētu nopietnas attiecības ar to cilvēku, jo vienkārši pārāk labi viņu pazīstu (jeb pārāk labi zinu to, cik ļoti viņam patīk meitenes :-D ).

Man arī kaut kas tāds ir bijis. Viss bija čiki-piki, līdz es puisī saķēros. :D Uzreiz automātiski beidzu šīs "attiecības'', vēlāk vēl pāris reizes tikāmies. Es jau kā iedomīga princesei, kurai deguns gaisā attiecībā pret bijušajiem, tēloju vēso un to, ka man pilnīgi vienalga uz viņu, kaut gan sirds lūza uz pusēm, bet puisis ļoti centās atjaunot kontaktus. Nebūtu es toreiz bijusi tik tizla, kas zina, varbūt friends with benefits būtu kļuvušas par lieliskām attiecībām.

Ir gadījies, uz īsu laiku biju šādāsattiecībās. Domājām, ka spēsim būt nopietnās attiecības, nekas nesanāca. Esam parasti draugi joprojām.

Nerz, skiet lieka sava laika teresana cilvekam kuru man/kuram mani nemaz isti nevajag.

Bet ir arī pārejoshas vēlmes, kad sākimā liekas, ka vajag, bet pēc tam izrādās, ka tiesham nevajag.

Nu re, visas te beigās to neatbalsta, bet Unknown tik un tā domā, ka jūs melojat. :D

Ir sanācis tādās būtu, un varētu teikt, ka joprojām tādās esmu.
Nemācēšu teikt, cik tas ir vai nav normāli, bet ,manuprāt, viegli tas nav. Vismaz man personīgi sanāca tā, ka no sākuma es to tiešām uztvēru par izklaidi, jo biju viena un likās kāpēc gan nepavadīt labi laiku, ja ir kāds foršs cilvēks, kuram tu interesē. Taču ar laiku sāku viņā saķerties, tad sanāca pāris strīdi par to, beigu beigās it kā norunājām, ka labāk būtu, ja vienkārši turētos viens no otra pa gabalu, bet kaut kā nevaram, visu laiku viens otru pievelkam un nav runa tikai par to, ka ir vajadzīgs sevi apmierināt fiziski.
No vienas puses liekas, ka labāk nevajadzēja iesaistīties šādās attiecībās, jo ja ieķeries cilvēkā, tās ir sava veida mokas, no otras - kāpēc gan ne, ja mirkļos, kad esi kopā ar šo cilvēku jūties labi :) Tāpēc nenosodu nevienu, kam ir šādas attiecības.

Manuprāt, tā ir sava ķermeņa notrulināšana :)