Uzskatu, ka tādi ikdienišķi sīkumi kā matu griešana, krāsošana utt. nekādi nevar ietekmēt bērna dzīvi un laimi. Sev matus griezu, krāsoju, arī bērna mati ar šķērēm pirmo reizi saskārās jau 3 mēnešu vecumā gluži vienkārši tāpēc, ka meita jau piedzima ar pagariem matiem un pēc pāris mēnešiem jau krita acīs un auga šausmīgi ātri, būtu muļķīgi negriezt tikai kaut kādu mītu pēc.Arī citas lietas darīju tā, kā uzskatīju par pareizu, nevadoties pēc nepamatotiem ticējumiem.
Par paziņošanu citiem ir tā, ka es nevienam, izņemot ārstu, visas grūtniecības laikā tā arī nepateicu, ka būs bērns, pat draugam ne :D , visi kaut kā paši saprata, ka būs, arī tie, kuri mani sen nebija redzējuši, sāka jautāt (zvanot, rakstot utt.) vai nebūs ģimenes pieaugums, tā ka nevienam neko pati neteicu, par šo man nebija jālauza galva.Bet lielākā daļa paziņu jau bija to sapratuši līdz 3.-4. grūtniecības mēnesim.