es laikam būšu tā, kas paudīs nepopulāru viedokli, ko, iespējams, tu negribēsi dzirdēt, un par ko daudzas man pārmetīs, ka tas ir kārtējais ieteikums no cosmo sērijas, bet tomēr - kāpēc tu esi kopā ar viņu? Vai tiešām ir vērts saglabāt attiecības, ja notikušais tevi tik ļoti grauž, ja tu nespēj tikt tam pāri? Vīrietim bija jāapzinās, uz ko viņš iet, šādi rīkojoties, un kādas tam var būt sekas, un tev ir visas tiesības būt vājai sievietei, kas nespēj ar nodarīto sadzīvot un tikt galā. Tev nav jācenšas pārkāpt sev pāri un tēlot sievieti - varoni, ja tu to nevari! Es, piemēram, zinu jau tagad, ka ar mani būtu tāpat - es nespētu to aizmirst, es visu laiku par to domātu, es visu laiku šaubītos, visu laiku to gribētu otram iemest sejā, pārmest. Vai tiešām tik ļoti ir vērts sevi mocīt, vēl vairāk graut savu pašapziņu? Ja jau tā mokies, acīmredzot, vīrietis nav spējis vai gribējis tevi pārliecināt, kas nekas tur nav bijis un nekad vairs nebūs. Vai tiešām jānogrimst līdz pašiem, pašiem dziļumiem, lai pēc tam pilnīgi salauztai celtos augšā? Katrā ziņā turies, ļoti ceru, ka tev viss nokārtosies, bet neaizmirsti sevi mīlēt! Jo tu būsi tā, kas ar sevi būs vienmēr neskatoties ne uz ko, un neviens tevi tik ļoti nekad nemīlēs, kā tu pati. Pažēlo arī sevi!