Manuprāt, tur vajag zināmu rakstura stabilitāti, lai atrastu "savas lietas" un tādas tās saglabātos gadiem ilgi. Šķiet, ka tas ir raksturīgi tādiem ieraduma cilvēkiem, kuriem patīk viens dzīves režīms (vismaz dažās dzīves jomas), pie kura ir pieraduši un ko negrib lauzt, tā ir viņu komforta zona. Tādā ziņā neviena galējība nav laba - ne mētāties no vienas puses uz otru, nedz arī pieturēties pie kaut kā viena un atteikties no pārmaiņām principa pēc. Teiksim tā, man vislabāk patīk zelta vidusceļš, kad cilvēkam ir individuāls stils, tāds kā rokraksts, taču tā ietvaros ik pa laikam pārsteidz ar kaut ko jaunu. Man nāk prātā Šeila un Patmalniece, lai gan man nepatīk viņu apģērbs, es tomēr spēju novērtēt, ka viņas ietur vienu stila līniju jau kopš ļoti seniem laikiem.