Manuprāt, tas ir tikpat reāli kā draudzene-studiju biedrene un tamlīdzīgi varianti, jo gluži vienkārši skolā/studijās/darbā mēs pavadām tik lielu dzīves daļu, ka būtu neparasti nesatikt un neiepazīt šajās vietās "savus cilvēkus", ar kuriem izveidot labas un tuvas draudzības attiecības.
Man pašai ir bijusi draudzene-kolēģe. Lai gan bijām tiešām sirdsdraudzenes diezgan ilgu laiku, diemžēl, līdz ar darba vietas maiņu (uz citu vietu aizgāja draudzene) arī sāka lēnām apsīkt mūsu draudzība, jo viņai acīmredzot sāka aptrūkties laika visām savām lietām, draudzenēm, vaļaspriekiem un jaunajam vīrietim :) Kādu laiku centos uzturēt kontaktu, aicināt satikties, braukt ciemos, tomēr ar laiku arī mans entuziasms pilnībā izsīka. Tagad apsveicam viena otru tikai svētkos... bēdīgi, bet tas noteikti nav rādītājs, jo to laiku, kad bijām draudzenes, tas tiešām bija super - uzticības un skaistu brīžu pilna draudzība. :)