Gribas kaut kur izlikt

Tu biji taa, kam beerns no cita viiriesha? Tas ari iemesls kapec nebildina.

Nē, man nav bērnu no citiem. Neiespringsti.

Aa, un veel vinam ir uzskats - ka gada laikaa peec saderinaasanaas ir jaapprecas, citaadi no taa nav jeegas.
Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..
Uzrakstiiju seit - jo pati vinam tagad nevaru pieiet un pateikt - kad beidzot tas notiks, nevaru sagaidiit, iisti nebuutu normaali.

Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..
Uzrakstiiju seit - jo pati vinam tagad nevaru pieiet un pateikt - kad beidzot tas notiks, nevaru sagaidiit, iisti nebuutu normaali.

nu tad nākamreiz, kad sāk runāt, neizvairies no sarunas :)

Sākumā beidz domāt , ko citi domā , kā arī par to, ka tev jādara tas, ko citi dara, respektīvi -

Ar sito probleemu nekad neesmu maaceejusi tikt galaa.

Tur jau taa lieta, ka vins par to pats aizsaak runaat, vins to gribot, bet es no taa izvairos, jo man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika..

Varbūt te arī ir problēma? Viņš varbūt domā, ka tu nemaz negribi.

Man vienkaarsi liekas, ka man pasai peec tam tad nebuus taas iipasaas sajuutas un emocijas .

Nebildina, jo neredz jēgu kāzām un neuzskata tevi par savu īsto sievieti. Ja vēlētos, sen būtu tevi bildinājis.

Mēs ar draugu esam kopā 9 gadus un precēties nedomājam. Vienkārši abi to nevēlamies un viss. Varbūt tava drauga dzīves vērtību skalā neietilpst laulība, vai tu viņam to esi jautājusi? Cilvēki ir dažādi.

Man šķiet, ka pati savā ziņā esi vainojama pie tā, ka nekāds "progress" nenotiek kaut vai tādēļ vien, ka pati raksti, ka viņš par to ir mēģinājis runāt, bet Tu esi izvairījusies, jo "

man nepatiik taadas lietas apspriest pirms laika

", bet kā gan citādi jūs sapratīsiet viens otra nostāju par attiecību veidošanu/nākotni, ja savā starpā nerunāsiet par to? Ļoti iespējams, ka viņš no šādas attieksmes ir izdomājis, ka Tevi tas neinteresē.

Un vispār, savāda nostāja Tev. Tad jūs vispār par kaut kādiem nākotnes plāniem runājat, ja jau Tev nepatīk runāt par lietām pirms laika? Tā jau var palikt stāvoklī vai "pieņemt" arī citus lēmumus arī par to nerunājot, jo tas ir pirms laika.

Pie tam - ja viņš tiešām būs ieinteresēts, saņemsi tādu bildinājumu, ka i neiedomāsies, kā viņš ko tādu varēja saplānot, bet, ja par to neparunāsiet nopietni, iespējams, bildinājumu nesaņemsi vispār un kāzas ar šo vīrieti neredzēt kā savas ausis :)

Par lietaam pirms laika es domaaju tikai kaazas, nevis vispaariigi naakotnes plaani.
Vins zina, ka es to veelos, un vins zina arii to, ka es par kaazu plaanosanu domaasu tikai peec bildinaajuma.
Pats vins ir izteicies, ka to noteikti veelas, kad pienaaks laiks, kad dziivee viss buus sakaartojies, ir pat izteicis konkreetus viedoklus, ko noteikti veeleetos un , ka tam obligaati buutu jaabuut bazniicaa (vins tajaa zinaa ir mazliet vecmodiigs-`plika` sarakstiisanaas nederot).
Man liekas, ka probleema ir manii, jo sogad tiiiikk daudzi paziistamie saderinaajusies un preceejusies, kuri pat vispaar ilgi nav kopaa..

Protams, ir diezgan neiespējami uzminēt (tātad iedot kādu vērā ņemamu padomu) par svešām attiecībām, bet, ja vīrietim par to ir bijusi interese, ja viņš nav izvairījies no sarunām par kāzu tēmu vai konkrēti pateicis, ka viņu tas neinteresē, bet tieši otrādi - ir pat sniedzis konkrētus komentārus par to, ko un kā gribētu (pat ja tie ir sīkumi), nedomāju, ka ir pamats bažām. Gan jau bildinājums būs. Bet varbūt viņš baidās par finansiālo pusi, jo skaidrs, ka kāzas (īpaši, ja tiešām ar svinībām un viesiem) nav lēts prieks.

Aether
Paldies, laikam tev piekritiisu.
Pati apzinos, ka viss ir kaartiibaa, bet briiziem tas apkaarteejo cilveeku spiediens mani nomoka. Itseviski radu interese par to, kad tas beidzot notiks.

Bet vispär, palasiiju, nomierinaajos, sapratu, ka patiesiibaa viss ir kaartiiba un es tikai `no musas ziloni biju uzpuutusi`.

Nebūs kāzas. Vīrieši izdomā visādas atrunas, jo īstenībā negrib precēt. Tad par neīsto mirkli, tad par naudas trūkumu. Uzradīsies nauda un būs nākamais iemesls. Vnk Tevi neuztver tik nopietni. Esi laba kā dzīvesbiedre, bet neredz Tevi kā sievu.
Jāizvēlas vai turpināt gaidīt mistisko bildinājumu ,kāzas, kleitu, vai arī samierināties ar to,kad varbūt tas nekad nenotiks.
Citreiz vīrietis arī aprec sievieti pēc 10 gadu kopdzīves, vai arī ilgāk. Nezinu vai tas ir tāpēc,ka pagājis ,kaut kāds mistisks gaidīšanas laiks un nākusi pārliecība,ka ja tik ilgi ir labi bijis,tad var arī beidzot aprecēt, vai arī sapratis,ka neko labāku neatradīs un laikam beidzot jāprec šī pati:D

Mēs ar manējo esam 8 gadus kopā, un bildinājuma nav bijis.
Man ir konkrēti apnicis gaidīt, viņš laikam nav iedomājies, ka laiks ir tas , ko cilvēkam atpakaļ neatgriezīsi. Viņs ir teicis, ka kāzas viņš neuzskata par vajadzīgām, es teicu, ka ja tu esi ar sievieti kopā, viņa agri vai vēlu balto kleitu gribēs uzvilkt, viņš teica, ka saprotot. Tā saruna arī beidzās. Riebjas vnk. Ja ilgi vēl nekas nemainīsies, spiedienu neizdarīšu , vienkārši sakravāšu mantas, nepatīk, ka nespēj uzņemties nopietnākas saistības!

Bildinājuma neesamība jums liktu pamest savu vīrieti, atmest roku kopdzīvei un meklēt kādu, kas gatavs gredzenu pirkstā uzmaukt? Tāda ir sievietes sūtība - tikt apprecētai? :-O :-/
Mēs esam kopā vairāk, kā 6 gadus, ir bērni, bet par precēšanos nedomāju, bildināta esmu, atbildi joprojām neesmu devusi! Zinu, ka ar šo vīrieti esmu gatava nodzīvot visu savu dzīvi, bet precēties īsti nevēlos, vienkārši nevēlos un viss - bez izskaidrojuma un zemtekstiem!

ir redzēti gadījumi:

1) Pāris nodzīvo kopā 20 gadus un tā arī plāno dzīvo tālāk kopā, bet vīrietis nebildina, sieviete samierinājās, viss it kā ok, bet viņai tāpar gribas būt sieviņai. Nav laimīga līdz galam;
2) Pāris nodzīvo kopā 10 gadus, kopīgs bērns, vīrietis nebildina. Tad aiziet prom un nākamo draudzenei apprec pēc pāris mēnešu attiecībām;
3) pāris nodzīvo kopā 10 gadus, ir jau pāris bērniņi, tad savam priekam apprecas.

Tā kā mēs nevaram zināt, kurš gadījums būs tev.

Mani bildināja īsi pirms 5 gadu jubilejas.
Runāt par kāzām bijām runājuši daudz un es jau tad zināju viņa nostāju, ka viņš nebildinās mani līdz tam brīdim,kad uzreiz jau nevarēsim nākošajā dienā sākt plānot kāzas.
Savu bildinājumu sagaidīju, kāzas sākām plānot uzreiz un nākošgad arī apprecēsimies :) Tā kā varbūt arī Tavs vīrietis Tevi nebildina tāpēc, ka reāli vēl nav iespējas apprecēties.

kas ir tie argumenti, kāpēc cilvēki precas?
vai lai "nodrošinātu" otras pusītes uzticību un to, ka nevar tik viegli aiziet prom, tjipo, piesiet klāt?
nezinu.

pirms vēl ar draugu bijām kopā kā pāris, bet gan vienkārši draugi, viņš teica, ka vēl neesot saticis sievieti, kuru būtu vērts precēt. Bet mani tagad sauc par sieviņu un dažreiz savā uzvārdā D.kundze. :) laikam jau tomēr esmu tā vērta. :)
Esam kopā salīdzinoši neilgi, lai runātu par kkādiem bildinājumiem un kāzām... pēc 2-3 gadiem varētu gaidīt, ka vai nu attiecības būs tikpat harmoniskas, ka abiem to gribēsies apliecināt ar papīru vai arī iet katram savu caļu...bet man pašas kāzas nav tik ļoti svarīgas. Attieksme vienam pret otru jau no tā nemainās. Ja tuvinieki grib apmeklēt ceremonijas un balles, lai precas paši.

Mēs ar nu jau vīru kopā bijām 7 gadus un tad apprecējāmies, kopā dzīvojām kādus 4. Bet bildināt viņš nebildināja, jo mēs ļoti bieži par šo runājām un vienkārši sapratām, ka gribam sarakstīties.

Tā kā esmu precējusies, bet neesmu bildināta.. :D

arieta, es tieši tā arī izdarīju. 10 gadi man priekš sevis bija tāds nospraustais termiņš. Pēc tiem nesekoja bildinājums un izšķīros no viņa.