Harmonija

Man harmonija ir tad, kad es jūtos mierīgi par sevi un visu sev apkārt.

atkal kaut kāda bābu figņa

Beidzot ir pienaacis taads briidis dzivee!Manii ir iestaajies taads loti patiikams miers.:)

man liekas, ka nedzivoju saskana ar savu dveseli un sirdi. nedzivoju prieksh sevis, bet citu del. ka lai sakarto savu ieksejo pasauli? Varbut varat ieteikt kadu labi psihologu vai gramatas?

Soul-diivaini ,bet man tiesi patiik taa sajuuta,ka dziivoju harmonijaa,paliidzot citiem!:)

man pēdējais laiks nav pats foršākais laiks un, lasot cosmo sarunas, es aizdomājos, vai nav kaut kāds planētu iekārtojums vai pirmssvētku laiks vai kaut kas, kas liek cilvēkiem justies slikti?
varbūt kādam/ai, kas zina, vai domā, ka zina vairāk par pasauli (saprot kaut ko no enerģijām, astroloģijas, nezinu, ezotērikas), ir idejas - kāpēc?

tik daudz pašnāvību / depresijas diskusijas un arī pa lielam dzīvē "ārpus foruma" daudziem šobrīd iet grūti.

ja, bet viena lieta ir dzivot prieksh citiem, labi izskatities citiem, stradat citiem, uztraukties ko citi padomas. vienvardsakot uzlikt masku unizskatities labi citu acis un nedomajot prieksh kam man tas? es gribu but tada, kada esmu isteniba.

Tagad pasaulee notiek lielas izmainas,arii laika apstaakli to paraada,cilveeki ir loti nervozi -mums jaameegina tiesi tagad saskatiit to pozitiivo mazaas lietaas...

Man tā jau rit 5 gadi. Bet es vēl neesmu sapratusi, ko tieši no dzīves gribu.
Trūkst iekšējā miera, bet tas nav domāts kā fiziskais, jo tur esmu pārāk mierīga.

Es to cenšos mainīt tādā ziņā, ka vis' kaut ko izmēģinu - piedalos brīvprātīgo darbā, iegrimstu darbā ilgāk, ceru nākamgad uzsākt jauno hobiju, utt.

es gribu but tada, kada esmu isteniba.

es ļoti ļoti lēnām (kas manam raksturam un temperamentam ir mokoši) uz to eju. ir jāmāk (pati vēl īsti nemāku) atrast savs klusums un jāmāk klausīties sevī un savās vajadzībās. ir jāmāk saprast, kas man pašai ir vajadzīgs. tieši tāpēc man šķiet, ka visi mērķi un hobiji tikai attālina cilvēku no sevis - aizņem laiku un prātu un šķiet, ka tiek darīts kaut kas jēdzīgs un tā līdz mirklim, kad atkal uznāk apskaidrība, ka tas viss varētu nebūt man un es tikai bēgu no tā, kas esmu.
varbūt rakstu sviestu. varbūt aizrakstīšu tev pm kādu dienu, ja nenoslinkošu :)

man šķiet, ka visi mērķi un hobiji tikai attālina cilvēku no sevis - aizņem laiku un prātu un šķiet, ka tiek darīts kaut kas jēdzīgs un tā līdz mirklim, kad atkal uznāk apskaidrība, ka tas viss varētu nebūt man un es tikai bēgu no tā, kas esmu.[/quote

Taisnību sakot, jā, piekrītu..

mēs varam parunāt kaut kad caur privātajām vēstulēm, ja kāda vēlās.
ir daudzreiz vieglāk runāt ar kādu, kas arī mēģina sevi apzināties, ar domubiedriem. bet šodien nav spēka koncentrēties sarunām, varbūt rīt :)

paldies jums! harmonijas atrasana sevii ir liels darbs, ko varetu nolikt par vienu no maniem dzives lielakajiem merkiem. ja tu esi harmonija ar sevi, tad tu busi laimigs, tavi apkartejie bus laimigi un viss izdosies. nu luuk, tadas drumas domas mani nomac shaja drumaja vakara, iespejams taa ir pirmssvetku sajuta un sava zina meginajums attirities no sliktajiem darbiem ieprieksheja gada. bet taa nu tas ir! katra zina novelu jums visiem atrast harmoniju sevii...

Man harmonija ir tad kad man ir pietiekoši daudz naudas, esmu normāla līdzsvarota, priecīga, mīloša, smaidīga.

Līdz ko man trūkst lai apmaksātu kādu rēķinu, vai nopirktu kaut ko ko vajag (nevis ko iegribas, bet tieši kas ir nepieciešams), tad esmu noslēgta, niķīga, viegli aizkaitināma, nejauka, nestabilā garstāvoklī.

Stulbi, skan, bet tā tas ir, un ja nav šī problēma, tad parasti pārējais nav problēma... ja esmu priecīga,jauka un laipna tad likumsakarīgi arī esmu mīlēta, apčubināta utt.. līdz ar to harmonija rodas, kad nekas netrūkst :)

Man ir līdzīgi kā watchingandtalking . Ja finanses pietiek visam vajadzīgajam, esmu mierīga, priecīga un nestresoju. Tad esmu tuvu harmonijai. Bet līdz tādai pilnīgai harmonijai man mazliet pietrūkst. Vēl neesmu atradusi, kur realizēt savas darba spējas. Nesaprotu, ko patiešām gribētu darīt, kādā virzienā iet. Un tas, ņemot vērā manu vecumu, dara mani mazliet skumīgu.
Tāpat brīžiem liekas, ka tāda pilnīga harmonija nemaz nepastāv. Vienmēr jau ir kaut kas, kas izsit no līdzsvara. Daudz vēl jāmācās kā būt harmonijā neskatoties uz apkārt notiekošajām negācijām un ikdienišķajām ķibelēm.
Vispār šis arī man ir tuvs temats.

Lauvene

Oo jā, neziņa ko darīt un ar ko nodarboties arī ir viens no harmonijas jaucējaspektiem... to ļoti labi sapratu, kad aptuveni pus gadu mēģināju izdomāt, ko gribu darīt un ar ko nodarboties.... biju izmisumā. Tagad kad beidzot nonācu pie slēdziena un sapratu ko gribu, iestājās tāds miers, nu tāds super miers, ka nu atliek tikai visu darīt tā lai izdodas, un tas šķiet uzreiz tik vienkārši, kad zini uz ko ej. (patiesībā mana doma jau bija dzimusi pirms kādiem 4 gadiem, pat esmu paraktizējusies, un iemanījusies, taču nebiju aizdomājusies, ka varētu reāli ar to nodarboties) Jaunā gada plānā, iet kursos un dabūt praksei klāt arī sertifikātu (otrādi sanāk darīju:D ) Nu lūk, man jau no domas vien, ka esmu izlēmusi iestājās harmonijas sajūta, interesanti cik laba būs sajūta, kad viss jau notiks un būšu uzsākusi plānoto :D

Man arī tā sajūta ieilgusi nu jau 3 gadu garumā. Tieši šodien aizdomājos, ka īsti nesaprotu, kur dzenos, ko mēģinu jaunu sagrābstīt, ja pati vispār neapjēdzu, ko tieši vēlos. Varu pilnībā piekrist par finansiālo stabilitāti, jo, kolīdz jāshēmo, kam pietiks, kam nē, rodas izteikts nemiers, un tad harmonijai gluži vienkārši vispār tur nav vietas.
Šobrīd izmēģinu to pašu ar jauniem hobijiem, atpūtas veidiem, bet tā tiešām ir tāda bēgšana no sevis.
Uzrakstīju un pati sapratu, ka tikmēr, kamēr nebūšu sapratusi, kas ir tas, ko dzīvē vēlos un kas dod dzīvesprieku, ne miņas no miera un harmonijas.
Tad nu jā, es arī ļoti labprāt ar kādu par šo parunātu privāti kādā brīdī.

Visādas darīšanas nekad nedod miera. Bet tagad vismaz esmu iemācījusies mīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir un nepārmest sev par izskatu un to, ka nespēju visu izdarīt perfekti. :) Kopumā teiktu, ka esmu ar sevi harmonijā. Manuprāt, galvenais, lai būtu harmonija, ir mīlēt sevi.

watchingandtalking

Nu redzi - Tu vismaz veiksmīgi esi sapratusi un nonākusi līdz tam, ko gribi darīt. Superīgi. Es arī ceru, ka drīzumā sapratīšu, bet pie manis tā apjausma nenāk. Tagad strādāju darbu, kas man, pa lielam, patīk, bet ir tā sajūta, ka neesmu vietā, nav man lidojuma. Līdz ar to mazliet disharmonēju ar sevi.

Bet priecājos pat Tevi. Ir forši redzēt cilvēkus, kas ir savā vietā. Un, ka jūti, ka viņi "deg" par savu darbu, ir tajā "līdz kaulam". Lai tev veicas piepildīt to, ko esi iecerējusi!