ūū,jau nakts klāt.
un nespēju skaitīt,kura nakts pēc kārtas,kad esmu nomodā..bezmiegs,stress..
kas to rada? domas par pagātni. esmu brīva jau 9 mēnešus..dzīvoju viena.itkā mīlestība liela ir pārgājusi,sāpe izsāpējusi,bet DOMAS nav pārgājušas tās mani visu laiku atrod,es nevaru aizvērt acis,es redzu viņu-es redzu visus mirkļus kopā pavadītos. bet es to vairs negribu redzēt,es gribu dzīvot tālāk,bet es nevaru. un jaunas attiecības es nespēju uzsākt un nevaru.
tiešām pēc 4 gadu kopdzīves ir tik grūti būt vienai.
vai tiešam man būtu jāapmeklē psihologs?