Daudzi apgalvo, ka starp vīrieti un sievieti nevar būt tikai draudzība un es tagad lēnām sāku tam piekrist. Vienīgi manā gadījumā es esmu tā, kas ieskatījusies savā draugā vīrietī, nevis otrādi. Pazīstam viens otru 8 ar pusi gadus un sākotnēji patiešām bijām tikai draugi, mani viņš absolūti nesaistīja kā vīrietis. Mani viņš saistīja ar savu īpatnējo skatījumu uz dzīvi, es tiešām nekad nebiju satikusi tādu cilvēku kā viņš. Viņš man vienmēr ir palīdzējis, kad man to vajadzēja un es uz viņu vienmēr esmu varējusi paļauties. Man ilgu laiku bija savas attiecības un nesen tās izbeidzās, puiša fiziskās vardarbības dēļ visu starp mums sarāvu. Un tagad saprotu, ka sāku ieskatīties savā draugā. Sāku novērtēt, ka viņš ir izskatīgs vīrietis un ka es vēlētos, lai starp mums būtu kas ar draudzību nesaistīts. Esmu to viņam pašam arī pateikusi, ka man viņš ir iepaticies kā vīrietis. Viņš saka, ka viņam žēl, ka tas tā noticis, ka es esot brīnišķīgs cilvēks, bet viņš manī redzot tikai draugu. Es pat esmu piedāvājusi viņam seksu, varbūt muļķīgi, bet tiešām ļoti gribējās ar viņu mīlēties, bet viņš no tā kategoriski atteicās, sakot, ka tas visu sabojāšot un nav vērts jaukt draudzību.
Droši vien būs šāds pieņēmums un tāpēc saku uzreiz - esmu par 99% pārliecināta, ka viņš nav homoseksuāls. Domāju, ka tādā gadījumā viņš būtu man to pastāstījis, jo visu šo gadu laikā mēs esam izrunājuši tādas lietas, ko liela daļa no mums nestāstītu pat labākajai draudzenei, par vīrieti nemaz nerunājot.
Es pat nezinu, ko man tagad darīt? Norobežoties no viņa pavisam, jo neesmu droša vai jebkad agrāk spēšu uz viņu skatīties tikai kā uz draugu? Tajā pašā laikā saprotu, ka viņš man ir vajadzīgs, nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņa. Kā sieviete viņu neinteresēju un tas ir sāpīgi. Viņš saka, ka respektēs jebkādu manu lēmumu. Baigi gari sanāca, bet ko jūs darītu manā vietā?