Labvakar, cien. Cosmo dāmas!
Interesē jūsu viedoklis sakarā ar vienu lietu, ko pamanīju pēdējo mēnešu laikā savās attiecībās. Sapazinos ar vienu jauku dāmu vasaras sākumā un protams, kā jau sākumā, viss skaisti.
Situācija tāda, ka mēs nedzīvojam vienā pilsētā un kopš septembra, darba dienās dāma brauc studēt uz citu pilsētu, kur arī dzīvo. No sākuma, gan pati uzzvanīja, gan ciemos atbrauca, gan es tāpat. Vienu vārdu sakot, komunikācija bija stabila un abpusēja, katra tikšanās reize bija ļoti gaidīta abiem.
Tagad ir tā, ka viss ir palicis 100% vienpusējs. Un neesmu tas, kurš katru stundu zvanīs un rakstīs un visādi smacēs nost. Nē, tā nav.
Tomēr, ja nelikties ne zinis, tad tā var paiet vairāk par nedēļu un arī tikšanās tagad notiek tikai pilnīgi pēc manas iniciatīvas, un jau pamazām sākas arī atteikumi, jo redz, gribas ietusēt. Bet pats labākais ir tas, ka viņasprāt, viss ir absolūtā kārtībā!
Neesmu nekāds dzērājs, sportoju, arī pa kādai puķei nopērku un visp cenšos darīt tā, lai cilvēkam ir patīkami..
Un trakākais ir tas, ka sāku justies vainīgs un garastāvoklis ar zūd.
Dāmas, vai tiešām tikšanās reizi nedēļā ir par biežu?? Un kāpēc rodas tāda vienaldzība un ko man darīt?
Paldies, jau iepriekš.
8
