ko ir pieņemts darīt ar gredzeniem pēc nāves?

pohuj

Radu lokā neviens nav ņēmis nost veco, ja vien nav pēc tam apprecējies vēlreiz.

Ja mirušais nav norādījis savādāk, tad jāatstāj pirkstā. Otrs laulātais lai dara kā vēlas - gredzenus jau visbiežāk nēsā kā greznumlietu, manuprāt. Neesmu nekad neko tādu dzirdējusi, ka palicējs vairs nedrīkstētu nēsāt laulības gredzenu, noteikti kārtējā māņticība.

Man mamma tikko atdeva vecmammas laulību gredzenu, domāju pārkausēt sev gredzenā.. Viņa jau sen aizsaulē, gredzenu pati nenēsāja pēdējos dzīves gadus, jo spieda.
Nezinu, kas slikts varētu būt, ja turpina nēsāt, ja laulība izdevusies, tad sirdī tā es justos tuvāk vīram un noteikti nevilktu nost.

Mana ome nēsāja gredzenu, kaut vectēvs jau sen kā bija miris (tik man šķiet ka pārlika uz otru roku).
Tagad, kad ome mirusi, atradām viņas gredzenu uz grāmatu plaukta, nav ne jausmas kurā brīdī to bija sev noņēmusi.. to visticamāk arī pārkausēsim.

Man ir mammas vectēva laulības gredzens, ko mana ome man pirms pāris gadiem atdeva.. to noteikti nesīšu pārkausēt, kad gatavosim savus laulības gredzenus! :)

kas par muļķībām, ka nedrīkst nēsāt. pārliek uz otru roku un viss. Man nevienu radinieku, cik zināms, ar gredzeniem neapglabāja, un vīra rados arī. Abi mantojām vecvecāku gredzenus, tos pārkausējām saviem laulību gredzeniem.

Man arī liekas, ka jāpārliek otrā rokā , kā šķirtenei, tā atraitnei

savus gredzenus praktiski nenēsāju. Bet visas vērtslietas atstāšu saviem bērniem, lai bērni izlemj, ko ar tiem darīs.

Man arī ome atdeva savus laulību gredzenus pirms dažiem gadiem..nu jau abi vecīši ir aizsaulē, viņu gredzenus pārkausēsim sev laulību gredzeniem..domāju ka manai omei tas patiktu un viņa justos laimīga, ja zinātu ka tā darīsim :)

Ja nemaldos, tad jāpārliek uz kreisā zeltneša :)

Man uz kaut kādu jubileju uzdāvināja kuloniņu, kurā izkausēti divi zelta gredzeni - vecvectēva un vectēva, ja nemaldos... Nu, neko, nēsāju, viss forši :D

Domāju, ka atkarīgs no aizgājēja vēlmēm, ja ir nēsājis ikdienā un nav teicis, ka atstās kādam, tad jāatstāj pirkstā, otra pusīte var turpināt nēsāt, bet uz kreisās rokas pirksta ;)

Manas omes visi gredzeni ir palikuši mums, arī vectēva laulības gredzens...un pagaidām plānoju pārkausēt un taisīt jaunus laulību gredzenus, ja kādreiz dzīvē būs vajadzība pēc tādiem.

Domāju, ka atkarīgs no aizgājēja vēlmēm,

Visiem mirusajiem pagaidām tiek atstāti laulības gredzeni. Otrs laulātais atstāj un nēsā. pirkstus nemaina, cik man zināms.
Mana mamma man jau kopš bērna kājas ir pateikusi,ka negrib tikt aprakta ar zelta gredzenu, lai es ņemot sev. Kad dzīve piespiedīs, tad izpildīšu viņas vēlmi.

ka jāpārliek otrā rokā , kā šķirtenei, tā atraitnei+

Muusu gimenee ne viens ,ne otrs neneesaa lauliibas gredzenu, viirs neskiraas no sava universitaates lielaa nameja gredzena,nesen iznaaca saruna par to,ja nu kas dziivee notiek,tad vins veelaas,lai es paturu vina gredzenu...Es savu veelmi jau esmu izteikusi-gribu nodot savu omiites gredzenu(no kura neskiros-neesaaju visu laiku) taalaak-savai "sarkanmatainai"meiteniitei...

domáju, normáli, ja vírs/sieva péc otra náves turpina nésát, kamér nav jaunu attiecíbu.

man ir vecvecmammas un vecmammas atdoti 2 gredzeni (ne laulíbu) nésáju, patík. un rnájot par sliktajám energijám, ja velk sveshus gredzenus - man ir otrádi, velkot tos neko sliktu tieshám nejútu, lietas, kas piederéja man ljoti tuviem cilvékiem...

Mis Take-man ir liidziigi-neesaajot omes gredzenu ,es loti biezi juutu vinu...liekas ,ka vina paliidz man tik galaa ar kaadaam gruutiibaam...